Abu pušu līderi pauduši pārliecību, ka šāds līgums veicinās Kazahstānas un ES tirdzniecības sadarbību, kā arī veicinās Kazahstānas iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO). Tikmēr kritiķi norāda, ka, vienojoties par ekonomisko sadarbību, ES kārtējo reizi ignorē jautājumus par cilvēktiesību ievērošanu Centrālāzijas valstīs.
ES un Kazahstāna partnerības un sadarbības līgumu parakstīja jau 1995. gadā, taču pēdējo gadu laikā abu pušu starpā notika aktīvas sarunas par šī līguma paplašināšanu. ES ir norādījusi, ka Kazahstāna ir viens no tās stratēģiskajiem partneriem Centrālāzijā, turklāt tā ir vienīgā šī reģiona valsts, ar kuru Eiropa ir spējusi vienoties par otrās paaudzes sadarbības līgumu.
Ceturtdien Briselē paplašināto partnerības un sadarbības līgumu starp Kazahstānu un ES parakstīja Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs un Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu. Tāpat tika parakstīta vēstule PTO par to, ka ES un Kazahstāna ir noslēgušas divpusējas sarunas par nepieciešamajām procedūrām, kas nepieciešamas Kazahstānas dalībai ietekmīgajā tirdzniecības organizācijā.
Pēc parakstīšanas ceremonijas Barrozu norādīja uz parakstīto vienošanos ģeopolitisko nozīmīgumu.
Šis līgums apliecina, ka starptautiskās attiecības nav nulles iznākuma spēle. ES ir atvērta veidot stingras un pamatīgas attiecības ar tām Muitas savienības valstīm, kuras to vēlas. Tāpēc, manuprāt, šīsdienas vienošanās ir ļoti simbolisks žests. Ir ļoti svarīgi pierādīt, ka Muitas savienības valsts var attīstīt un padziļināt attiecības ar ES. Tas ir īpaši svarīgi situācijā, kuru mēs novērojam Eiropas austrumu daļā un arī plašākā reģionā,” norādīja Barrozu.
Viņš arī atzīmējis, ka ES un Kazahstānai ir vienāda nostāja jautājumā par krīzes atrisināšanu Ukrainas austrumos, jo abas puses atbalstot konflikta atrisināšanu mierīgā ceļā, pilnībā ievērojot Ukrainas teritoriālo vienotību un suverenitāti.
Savukārt no savas puses Nazarbajevs uzsvēris, ka noslēgtās vienošanās nozīmēs ciešāku sadarbību ne tikai ekonomiskajās un tirdzniecības sfērās, bet arī izglītības, kultūras un citās jomās, tostarp cīņā pret starptautisko terorismu.
Nazarbajevs paudis cerību, ka, pateicoties arī šiem līgumiem, Kazahstāna jau līdz šī gada beigām noslēgs sarunas par pievienošanos PTO.
Kazahstāna ir apstiprinājusi stratēģiju 2050, kuras galvenais mērķis ir iekļūt pasaules 30 attīstītāko valstu grupā. Šī mērķa sasniegšanā ES sniegs mums nenovērtējamu atbalstu un palīdzību, ņemot vērā tās milzīgo potenciālu un pieredzi dažādās sfērās. Mēs ceram uz Eiropas partneru atbalstu, realizējot šos ambiciozos uzdevumus,” pauda ilggadējais Kazahstānas līderis.
Kā savā rakstā portālam „EUObserver” norāda cilvēktiesību eksperte Veronika Šente Goldstona, Nursultana Nazarbajeva vizīte ir kārtējais atgādinājums par ES nespēju nodrošināt uzlabojumus cilvēktiesību jomā, īpaši pret valsti, kurā cilvēktiesību situācija pēdējos gados ir ievērojami pasliktinājusies.
Kā norāda autore, pirms trijiem gadiem ES augstā pārstāve ārlietās Ketrīna Eštone bija paziņojusi, ka ES un Kazahstānas attiecību stiprināšana ir atkarīga no tā, kāds būs politisko reformu progress Kazahstānā. Taču acīmredzot šis jautājums tā arī nav īpaši ņemts vērā, jo Kazahstānā joprojām nav atļautas publiskās pulcēšanās un ir ieslodzīti desmitiem mierīgo protesta akciju dalībnieki. Tāpat notiek vēršanās pret vārda brīvību un atšķirīgiem viedokļiem.
Autore uzsver, ka problēmu ignorēšana tās nelikvidēs un, visticamāk, ka šiem jautājumiem pastiprinātu uzmanību pievērsīs arī Eiropas Parlaments, kura piekrišana ir nepieciešama, lai partnerības un sadarbības līgums stātos spēkā.
