2011.gadā parakstītais brīvās tirdzniecības līgums ar Dienvidkoreju ir līdz šim visaptverošākais līgums, ko ES ir noslēgusi ar kādu no Āzijas valstīm. Saskaņā ar aprēķiniem, tirgus liberalizācija ir ļāvusi palielināt eksporta apjomus par 24%, ES kļūstot par lielāko investoru Dienvidkorejā.
Pagājušās nedēļas samita laikā abas iesaistītās puses lielāko uzmanību pievērsa gan jautājumam par jaunās ES dalībvalsts Horvātijas iekļaušanu brīvās tirdzniecības līgumā, kā arī diskusijām par sadarbību, piemēram, zinātnes un pētniecības jomā. Kā norādījis viens no Briseles samita rīkotājiem, Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barozu, nākotnē viens no lielākajiem izaicinājumiem būs Eiropas un Dienvidkorejas stratēģiju saskaņošana.
„Gan Eiropu, gan Koreju gaida lieli izaicinājumi, daži no kuriem ir ļoti līdzīgi. Piemēram, nepieciešamība pēc augstu kvalificēta darbaspēka, lai pilnībā izmantotu pakalpojumu sektora potenciālu, kā arī nepieciešamība mazināt demogrāfisko kritumu un zemo auglības līmeni. Mēs šiem izaicinājumiem mēģinām stāties pretī ar līdzīgām un, manuprāt, papildinošām pieejām - Korejas radošo ekonomikas un Eiropas Savienības gudrās, ilgtspējīgās un iekļaujošās izaugsmes stratēģijām. Abām pusēm ir kopīgs viedoklis par to, ka labklājību ilgākā termiņā būs iespējams nodrošinot, meklējot jaunus izaugsmes avotus," sacīja Barrozu.
Abas puses ir vienojušās pastiprināt sadarbību universitāšu starpā, kā arī koncentrēties uz kopīgiem projektiem telekomunikāciju, datortehnoloģiju, kosmosa tehnoloģiju un enerģētikas jomās.
Sanāksmes laikā īpaši izcelta arī līdzšinējā sadarbība dažādu krīžu risināšanas projektos, piemēram, Mali atjaunošanā un robežsargu apmācībā Āfrikas raga apkārtnē. Kā norādījis Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs, balstoties uz līdzšinējo pieredzi ES ar interesi skatās arī uz iesaistīšanos dažādos drošības projektos Āzijā. „Es īpaši atbalstu uzaicinājumu Eiropas Savienībai iesaistīties Ziemeļ-Austrum-Āzijas miera un sadarbības iniciatīvā. Tuvāko mēnešu laikā mēs šo tēmu rūpīgāk izpētīsim. Labklājība un drošība Eiropas Savienībai ir ļoti nozīmīgas un mēs esam gatavi sadarboties ar mūsu draugiem un partneriem to nostiprināšanā," pauda Van Rompejs.
Dienvidkorejas prezidente Parka Gunhje kopš stāšanās amatā šī gada februārī ir uzņēmusies ļoti nozīmīgu lomu, cenšoties uzlabot attiecības ar kaimiņos esošo Ziemeļkoreju. Tiek uzskatīts, ka šajās sarunās viņa par piemēru ņem savulaik Eiropā īstenoto Helsinku procesu, kas aktualizēja cilvēktiesību jautājumus Rietumvalstu attiecībās ar bijušā Padomju bloka valstīm.
Savā uzrunā prezidente Parka paudusi cerību, ka abu pušu draudzīgās attiecības kalpos par pamatu veiksmīgai sadarbībai nākotnē: „Kļūstot par stratēģiskiem partneriem un saskaroties ar jauniem izaicinājumiem, mēs sadarbosimies, piemēram, Sīrijas krīzes risināšanā, kā arī cīņā pret pirātismu un terorismu. Es patiešām esmu pārliecināta, ka Eiropas Savienība un Koreja nākotnē kļūs par ļoti nozīmīgiem partneriem. Tāpat es ceru, ka abas puses paspiedīs viena otrai roku mūsu kopīgās nākotnes attīstīšanai."
Kā norāda Eiropas politikas eksperti, līdzšinējā veiksmīgā sadarbība ES un Dienvidkorejas starpā var izrādīties ļoti nozīmīga, risinot daudz nopietnākās sarunas par tirgus liberalizāciju ar vēl vienu no Āzijā bāzētajām pasaules vadošajām ekonomikām - Japānu.
