ES un ASV brīvās tirdzniecības līgumu Eiropā apspriež ar bažām

Vai Eiropai ir nepieciešams Eiropas Savienības (ES) brīvās tirdzniecības un investīciju līgums ar ASV? Atbalstītāji to dēvē par nopietnu attīstības grūdienu ekonomikai. Tas ir jo sevišķi būtiski šobrīd, kad atgūšanās no krīzes daudzviet notiek gaužām lēni. Savukārt potenciālās vienošanās kritiķi saka, ka Eiropu pārpludinās Amerikas ģenētiski modificēta pārtika un pazemināsies patērētāju aizsardzības standarti. Latvija vienošanos ar ASV atbalsta.

Atšķirībā no, piemēram, francūžiem Latvijas iedzīvotājus, šķiet, būtiski nesatrauc iespējamās sekas no brīvās tirdzniecības līguma starp Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm. Latvijas valdība vairākkārt ir paudusi publisku atbalstu šim līgumam, kas noslēgšanas gadījumā izveidos pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības zonu. Un arī mūsu valsts izvirzītais kandidāts darbam Eiropas Komisijā Valdis Dombrovskis, uzstājoties Saeimā, šo vienošanos pieminēja vien garāmejot:

„Mums tiešām ir jāvirzās, lai šo līgumu ar ASV noslēgtu, lai muitas tarifu barjeras starp Eiropu un ASV mazinātos. Bet tas nenozīmē, ka mums ir jāatsakās no Eiropas Savienības kvalitātes standartiem, kas attiecas uz pārtiku, vai, piemēram, kas attiecas uz datu aizsardzību.”

Tomēr daudzās citās Eiropas valstīs diskusijas ir karstas. Galvenais satraukuma avots ir ģenētiski modificētās pārtikas ienākšana Eiropas tirgū. Eiropas Parlamenta deputāts no Beļģijas Filips Lamberts netic solījumiem, ka eiropiešiem izdosies saglabāt savus kvalitātes aizsardzības standartus.

„Šīs vienošanās būtība ir tajā, ka abas puses automātiski savstarpēji atzīst normas un standartus. Un vēsture rāda, ka šādos gadījumos uzvar nevis dārgākā, bet gan lētākā norma, kas mazāk aizsargā veselības un pārtikas kvalitātes standartus,” norāda Lamberts.

Savukārt ASV Tirdzniecības palātas pārstāvis Eiropā Pīters Čeizs uzskata, ka satraukumam neesot pamata.

„Šī līguma mērķis ir uzbūvēt tiltus starp ASV un Eiropas standartiem tur, kur tas ir iespējams. Un tam ir ļoti labs iemesls. Tas samazinās barjeras, nesamazinot standartus. ASV regulatorus pārrauga ASV Kongress, ko kontrolē amerikāņu pilsoņi. Un amerikāņu vēlētāji nevēlās, lai mūsu standarti tiktu pazemināti,” eiropiešus mierina Čeizs.

Līdzīgi nesenās vizītes laikā Briselē izteicās arī ASV prezidents Baraks Obama. Tomēr jautājums ir par Eiropas, nevis Amerikas standartu pazemināšanu. Skeptiķi bilst, ka valstis vairs nevarēs ierobežot, piemēram, ģenētiski modificēto pārtiku un tamlīdzīgas lietas, jo brīvās tirdzniecības līgums stāvēs pāri valstu likumiem. Precedenti, kad lielas starptautiskas korporācijas iesūdz atsevišķas pasaules valstis, jau pastāv. Pīters Čeizs no Amerikas Tirdzniecības palātas Briselē atbild, ka starptautiskas saistības būtu jāpārrauga starptautiskām institūcijām, piemēram Eiropas Savienības Tiesai.

Eiropas Komisija cer noslēgt sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu ar ASV līdz nākamā gada beigām. Vēlāk to piedāvās apspriešanai Eiropas Parlamentā un dalībvalstīs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt