Atšķirībā no, piemēram, francūžiem Latvijas iedzīvotājus, šķiet, būtiski nesatrauc iespējamās sekas no brīvās tirdzniecības līguma starp Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm. Latvijas valdība vairākkārt ir paudusi publisku atbalstu šim līgumam, kas noslēgšanas gadījumā izveidos pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības zonu. Un arī mūsu valsts izvirzītais kandidāts darbam Eiropas Komisijā Valdis Dombrovskis, uzstājoties Saeimā, šo vienošanos pieminēja vien garāmejot:
„Mums tiešām ir jāvirzās, lai šo līgumu ar ASV noslēgtu, lai muitas tarifu barjeras starp Eiropu un ASV mazinātos. Bet tas nenozīmē, ka mums ir jāatsakās no Eiropas Savienības kvalitātes standartiem, kas attiecas uz pārtiku, vai, piemēram, kas attiecas uz datu aizsardzību.”
Tomēr daudzās citās Eiropas valstīs diskusijas ir karstas. Galvenais satraukuma avots ir ģenētiski modificētās pārtikas ienākšana Eiropas tirgū. Eiropas Parlamenta deputāts no Beļģijas Filips Lamberts netic solījumiem, ka eiropiešiem izdosies saglabāt savus kvalitātes aizsardzības standartus.
„Šīs vienošanās būtība ir tajā, ka abas puses automātiski savstarpēji atzīst normas un standartus. Un vēsture rāda, ka šādos gadījumos uzvar nevis dārgākā, bet gan lētākā norma, kas mazāk aizsargā veselības un pārtikas kvalitātes standartus,” norāda Lamberts.
Savukārt ASV Tirdzniecības palātas pārstāvis Eiropā Pīters Čeizs uzskata, ka satraukumam neesot pamata.
„Šī līguma mērķis ir uzbūvēt tiltus starp ASV un Eiropas standartiem tur, kur tas ir iespējams. Un tam ir ļoti labs iemesls. Tas samazinās barjeras, nesamazinot standartus. ASV regulatorus pārrauga ASV Kongress, ko kontrolē amerikāņu pilsoņi. Un amerikāņu vēlētāji nevēlās, lai mūsu standarti tiktu pazemināti,” eiropiešus mierina Čeizs.
Līdzīgi nesenās vizītes laikā Briselē izteicās arī ASV prezidents Baraks Obama. Tomēr jautājums ir par Eiropas, nevis Amerikas standartu pazemināšanu. Skeptiķi bilst, ka valstis vairs nevarēs ierobežot, piemēram, ģenētiski modificēto pārtiku un tamlīdzīgas lietas, jo brīvās tirdzniecības līgums stāvēs pāri valstu likumiem. Precedenti, kad lielas starptautiskas korporācijas iesūdz atsevišķas pasaules valstis, jau pastāv. Pīters Čeizs no Amerikas Tirdzniecības palātas Briselē atbild, ka starptautiskas saistības būtu jāpārrauga starptautiskām institūcijām, piemēram Eiropas Savienības Tiesai.
Eiropas Komisija cer noslēgt sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu ar ASV līdz nākamā gada beigām. Vēlāk to piedāvās apspriešanai Eiropas Parlamentā un dalībvalstīs.
