Eiropas Savienība pēdējos gados jo īpašu uzmanību pievērusi atbalstam valstīm Āfrikā, lai novērstu migrācijas cēloņus.
Mimicas vizītēs laikā Eiropas Komisija arī piešķīra 4 miljonus eiro Āfrikas Savienības tirdzniecības observatorijas izveidi. Aģentūras uzdevums būs apkopot un analizēt datus par Āfrikas valstu savstarpējo tirdzniecību, par ko līdz šīm trūkusi precīza un uzticama statistika.
Tas ir solis arī uz iecerēto Āfrikas Kontinentālo brīvās tirdzniecības zonu (AfCFTA), norādīja Eiropas Savienības komisārs. Līgumu par zonas izveidi pirms gada parakstīja vairāki desmiti Āfrikas Savienības valstu, taču tas vēl nav sācis darboties.
„Šim līgumam (AfCFTA) ir potenciāls pārveidot Āfriku – stimulējot tirdzniecību visā kontinentā, izveidojot pasaulē lielāko integrēto vienoto tirgu kopš Pasaules Tirdzniecības organizācijas dibināšanas, kā arī radot miljoniem darbavietu. Runa par vienoto tirgu ir ļoti tuva Eiropas Savienības sirdij. Mēs jau esam gājuši šo unikālo ceļu. Mēs uzbūvējām brīvās tirdzniecības zonu, muitas savienību un vienoto tirgu. Tas pēdējos 60 gadus padarījis par ilgāko izaugsmes un labklājības periodu mūsu kontinenta vēsturē. Tādēļ ceru, ka varam roku rokā strādāt arī Āfrikas kontinentālās integrācijas procesā.
Nākotnes ilgtermiņa vīzija un svarīga komponente vienlīdzīgā ekonomiskajā partnerībā starp Āfriku un Eiropu ir arī starpkontinentālā brīvās tirdzniecības vienošanās.
Bet, lai līdz tam nonāktu, pirmais nepieciešamais solis būs Āfrikas brīvās tirdzniecības zonas kļūšana par realitāti,” klāsta Mimica.
Āfrikas brīvās tirdzniecības zona paredz likvidēt ierobežojumus, lai preces un pakalpojumi varētu brīvi plūst pāri robežām un audzēt Āfrikas valstu ekonomikas. Āfrikas Savienībā dzīvo 1,2 miljardi cilvēku – vismaz divreiz vairāk nekā Eiropas Savienībā, taču kopējais iekšzemes kopprodukts ir vairākas reizes mazāks.
Kopš pagājušā gada marta līgumu brīvās tirdzniecības zonas izveidi parakstījušas 49 no 55 Āfrikas Savienības dalībvalstīm, bet ratificējušas – tikai 19. Lai tas stātos spēkā, nepieciešama 22 valstu ratifikācija. Turklāt līgumu nav parakstījusi kontinenta lielākā ekonomika un pēc iedzīvotāju skaita kuplākā valsts Nigērija, bažījoties par sava tirgus aizsardzību.
Vēl rudenī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers paziņpja, ka Eiropas Savienībai ir jāveido jauna alianse ar Āfriku.
Nesen janvārī Briselē uz sanāksmi pulcējās Eiropas Savienības un Āfrikas Savienības ārlietu ministri, lai apspriestu drošības un ekonomikas jautājumus. Ruandas ārlietu ministrs Ričards Sezibera teica, ka ir pienācis laiks ciešākai abu kontinentu sadarbībai:
„Āfrikas Savienība, pati Āfrika kļūst pieaugusi un nobriedusi attiecībā uz apņēmību uz pasaules skatuves runāt vienotā balsī. Tā ir apņēmusies reformēt savas institūcijas un procesus, lai nodrošinātu, ka tie atbilst 21. gadsimtam. Āfrika ir kontinents, kas kļuvis pieaudzis un nobriedis, un tādai ir jākļūst arī sadarbībai un partnerībai.”
Vakar (svētdien) Āfrikas Savienības līderu samitā Etiopijas galvaspilsētā Adisabebā organizācijas vadības grožus rotācijas kārtībā no Ruandas pārņēma Ēģipte. Ruandas prezidenta Paula Kagame vadībā Āfrikas Savienība koncentrējās uz institucionālām un administratīvajām reformām. Taču gaidāms, ka Ēģiptes prezidents Abdelfatahs as Sisi vairāk pievērsīsies drošības jautājumiem, ne tik daudz Āfrikas Savienības kā organizācijas pilnvaru stiprināšanai.
Vienlaikus nākamgad pienāks Eiropas Savienības un Āfrikas attiecības regulējošā Kotonū nolīguma termiņš, un jau sākušās diskusijas par nākamā nolīguma ietvaru.
Eiropas Savienībai, domājot par savām interesēm, jārēķinās, ka nesnauž arī Ķīna un Krievija. Ķīna ir Āfrikas galvenais tirdzniecības partneris, importējot dabas resursus, investējot un būvējot infrastruktūras objektus. Savu ietekmi cenšas izplest arī Kremlis – šogad Maskavā gaidāms pirmais Krievijas-Āfrikas samits.
