Briselē ierodas vairums Āfrikas valstu līderu, taču gaidāmo sanāksmi jau ievadījis skandāls - uz Eiropu attiecies doties Zimbabves prezidents Roberts Mugabe, jo vīza atteikta viņa sievai. Abus atbalsta arī kaimiņš, Dienvidāfrikas līderis Džeikobs Zuma, kurš arī nebrauks uz Briseli. Pret Mugabi un viņa ģimeni prezidenta autoritārā vadības stila dēļ Eiropas Savienība ir ieviesusi sankcijas, taču samita gaidās uz laiku atcēla liegumu Mugabem iebraukt Eiropas Savienībā, no kā viņš tagad ir atteicies. Taču eksperti un arī vairāki politiķi pašā Āfrikas valstī norāda, ka šis bija nepareizs solis, tā kā Zimbabvei steidzami vajag Eiropas atbalstu, lai nostādītu uz kājām brūkošo ekonomiku.
Āfrika joprojām ir tas pasaules reģions, kurā ieplūst lieli Eiropas Savienības atbalsta līdzekļi, taču, kā pirms Briselē gaidāmā samita norādījis Eiropas Padomes prezidents Hermans van Rompejs, viņš cer, ka samits iezīmēs jaunu attiecību līmeni, proti, no attīstības atbalsta pārejot uz vienlīdzīgu partneru sadarbību, kur lielu lomu spēlētu tirdzniecība un investīcijas.
Taču sagaidāms, ka viens no būtiskākajiem tematiem Eiropas Savienības un Āfrikas samitā būs arī nemieri Centrālāfrikas Republikā, kur draud izvērsties humāna katastrofa, un uz kuru Eiropas Savienība ir apsolījusi nosūtīt 1000 karavīru, kas palīdzētu tur jau izvietotajai kopumā 8000 karavīru lielajai Francijas un Āfrikas Savienības armijai.
Eiropas Savienības valstis kavējas ar karavīru nosūtīšanu, lai gan to bija paredzēts izdarīt jau līdz marta beigām. Iemesli ir dažādi – valstis nevar izšķirties par palīdzības apjomu, finansējumu, kā arī Eiropas Savienības uzmanība tagad vairāk pievērsta notikumiem Ukrainā. Arī Latvija apsver karavīru nosūtīšanu uz Centrālāfrikas Republiku, taču, kā sarunā ar Latvijas Radio sacīja Aizsardzības ministrijas pārstāvis Kaspars Galkins, Latvija ir kļuvusi par izvēles ķīlnieku, jo tai nav savas bruņutehnikas, kas būtu nepieciešama misijai Centrālāfrikas Republikā. Tā būtu vajadzīga, lai nodrošinātu karavīru pārvietošanos un arī gādātu par viņu drošību. Līdzīgi kā tas ir Afganistānā, kur Latvijas karavīriem ar tehniku palīdz ASV.
Latvija ir lūgusi bruņutehniku citām Eiropas Savienības valstīm, taču pagaidām nav atbildes, jo tās aizdevējvalstīm ir arī milzīgas izmaksas. Taču, kā norāda Kaspars Galkins, Latvija pagaidām nesaka „nē” operācijām Centrālāfrikas Republikā, uz kuru varētu nosūtīt ap 30 Latvijas karavīru, un šobrīd militārie eksperti turpina plānot, kā šo situāciju varētu risināt.
Eiropas Savienības un Āfrikas samitā Latviju pārstāv premjerministre Laimdota Straujuma.
