ES, Ukraina un Krievija vienojas par gāzes cenu ziemā

Gan oficiālā Maskava, gan Kijeva informē, ka panākta sākotnēja vienošanās par gāzes piegādēm ziemas sezonā. Ukrainai turpmāk būs jāmaksā par gāzi tikpat, cik Eiropas patērētājiem, turklāt gāzes piegādes notiks ar priekšapmaksu. Savukārt norēķins par pašreizējo parādu pilnībā jāveic līdz gada beigām.

To, ka sākotnējā vienošanās ir panākta, apstiprina arī Ukrainas puse. Taču, pat ja tā materializēsies, skaidrība būs tikai līdz nākamā gada marta beigām. Apkures sezona lielākoties būs beigusies, taču atlikušajos mēnešos līdz tam ir iespējami arī notikumi, kurus šobrīd grūti prognozēt. Lai gan Ukraina apgalvo, ka panākta vienošanās par tās pozīciju, būtībā uzvarējusi Krievijas diktētā cena.

Mūsu un Eiropas Savienības kopīgā pozīcija ir šāda – 325 dolāri par tūkstoš kubikmetriem vasarā, bet 385 dolāri – ziemā. Krievi uzstāja uz vienu pašu cenu 385 dolāri. De facto mēs esam vienojušies par Ukrainas pozīciju – šobrīd runājam tikai par ziemu. Līdz 31. martam cena fiksēta 385 dolāru līmenī. To paredzēja iepriekšējās dienas vienošanās. Un tā ir saskaņā ar Ukrainas nacionālajām interesēm,” norādīja Ukrainas prezidents Petro Porošenko.

Kopējais Eiropas ikgadējais gāzes patēriņš ir 450 miljardi kubikmetru. Savukārt Ukraina viena patērē 15 miljardus. Lai izvērtētu, kas notiktu, ja Krievija ziemā pārtrauks gāzes piegādes, Eiropas Savienība (ES) veica tā dēvētos stresa testus. Paziņojot tā rezultātus, enerģētikas komisārs Ginters Etingers no Vācijas izvairījās no apokaliptiskiem scenārijiem, tā vietā atzīstot, ka Krievija ir lielākais Eiropas gāzes piegādātājs un ka ar Krieviju panākta godīga piegāžu cena Ukrainai.

„Jūtams, ka pēdējo mēnešu laikā sarunu ceļā ir panākta godīga cena 385 dolāri. Līgumā noteikts minimālā gāzes patēriņa līmenis. Par apjomu, kas to pārsniedz, iespējamas diskusijas. Tas atkarīgs no laikapstākļiem pašā Krievijā. Vienošanās arī nosaka, ka pašreizējiem darījumiem cena nevar tikt mainīta līdz nākamā gada martam,” saka ES enerģētikas komisārs Ginters Etingers.

Krievijas pēdējā laika panākumus var vērtēt divējādi. No vienas puses, tās orķestrētais Minskas grupas formāts un panāktā vienošanās par pamieru Austrumeiropā negribīgi, tomēr tika pieņemts Rietumos. Tāpat Krievija panāca līguma maiņu ar Ukrainu, nosakot priekšapmaksu, kā arī liekot samaksāt parādu par jau veiktām piegādēm. No otras puses, Krievijai pašai nācies piekāpties, bet attiecības ar ES tā nevar atļauties zaudēt. „Viņa saprot, ka negrib nepārtraukti būt sliktā zēna lomā. Nekautrējās no tās, bet vienlaikus parāda, ka ar to var arī sarunāties. tādu politikukirevija piekopj, varētu teikt, jau gadiem. Bet šajā situācijā izpaužas izteiksmīgāk. Tādēļ parāda, ka ar to var arī vienoties,” spriež Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.

Jaunā trīspusējo sarunu kārta, kas varētu nostiprināt sākotnējo vienošanos, notiks jau otrdien Briselē. Šo sarunu progress un pamiers Austrumukrainā ir būtisks atskaites punkts, lemjot par Krievijai noteikto sankciju nākotni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti