Par to videokonferencē vienojās ES dalībvalstu aizsardzības ministri, tai skaitā Latvijas pārstāvis Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!").
ES augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels gan pieļāva iespēju, ka atsevišķās misijās varētu samazināt militārpersonu skaitu. Taču arī šādā gadījumā nepieciešams atrast veidu, kā pielāgoties apstākļiem un turpināt atbalstīt savus partnerus.
“Mēs esam pārliecināti, ka misijas un operācijas turpināsies konkrētās vietās un darīs visu iespējamo, lai izvairītos no negatīvas ietekmes uz drošību. Valstis un reģioni, kur šīs misijas izvietotas, jau ir nestabilas. Es baidos, ka pandēmija tikai pasliktinās šo situāciju,” sacīja Borels.
Amatpersona arī atgādināja, ka ES dalībvalstis patlaban īsteno drošības operāciju Bosnijā, pirātisma apkarošanas misiju pie Somālijas krastiem, kā arī Mali, Centrālāfrikas Republikas un Somālijas karaspēka apmācību.
Savukārt ES jūras spēki Vidusjūrā uzsākuši misiju “Irini”, lai saskaņā ar ANO noteikto embargo apturētu ieroču piegādi pilsoņu kara plosītajai Lībijai. Misijas ietvaros karakuģi izvietoti Vidusjūras austrumu daļā prom no migrantu galvenajiem maršrutiem. Tā aizstāj operāciju “Sophia”, kuru 2015. gadā uzsāka, lai ierobežotu nelegālo imigrantu plūsmu.
