Pāvels Filips ir jau piektais Moldovas premjerministrs pēdējā gada laikā. Parlaments viņu amatā apstiprināja janvārī, un nekavējoties izcēlās masu protesti, kuros galvaspilsētā Kišiņevā piedalījās vairāki desmiti tūkstoši cilvēku.
Moldova ir viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm. Tā ir Eiropas Savienības Austrumu partnerības valsts, kuras valdība pēdējos gados deklarējusi prorietumniecisku kursu - par nepatiku Krievijai, kurai valstī joprojām ir nozīmīga ietekme.
Valstī ielu demonstrācijas periodiski notikušas jau vairākus mēnešus pēc tam, kad 2014.gadā no trim Moldovas bankām bez pēdām pazuda vairāk nekā 1 miljards ASV dolāru – kas ir astotā daļa valsts iekšzemes kopprodukta. Protestētāji pieprasījuši caurskatāmu, efektīvu izmeklēšanu un jaunas vēlēšanas. Pēc Pāvela Filipa iecelšanas premjera amatā demonstranti paziņoja, ka jaunā valdība, kurā ir tās pašas partijas, kas iepriekšējā, nepārtrauks līdzšinējās varas pārstāvju korupciju un ka kopš 2009.gada pie varas esošās proeiropeiskās partijas nav spējušas ieviest nepieciešamās reformas.
Vizītes laikā pirmdien un otrdien Briselē premjers Pāvels Filips ar Eiropas Savienības augstākajām amatpersonām apsprieda līdz šīm panākto, problemātiskos punktus un tālāko rīcību. Moldovas parlaments februāra nogalē balsojumā apstiprināja, ka valsts apņēmusies turpināt proeiropeisko ceļu. Bet premjers Filips pirms mēneša paziņoja, ka galvenais uzdevums ir atgūt iekavēto ar Eiropas Savienību noslēgtā Asociācijas līguma izpildē. Viņš norādīja, ka visa pagājušā gada laikā valdība izskatīšanai parlamentā iesniegusi tikai trešo daļu likumprojektu - 32 no 100 -, kurus nepieciešams pieņemt saskaņā ar Asociācijas vienošanos.
Pēc tikšanās ar Moldovas premjeru Briselē Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni paziņoja, ka kopiena turpinās atbalstīt reformas Moldovā un tās eirointegrācijas centienus, vienlaikus uzsverot, ka Moldovas valdībai jārīkojas ne tikai vārdos, bet arī darbos.
„Domāju, ka mūsu tikšanās galvenais rezultāts ir kopīgs novērtējums un kopīga griba pāriet uz līdz šim panāktā īstenošanu darbos. Mēs vienojāmies par to, cik svarīgi ir pastiprināt galvenās politiskās un ekonomiskās reformas Moldovā. It īpaši svarīga ir valsts institūciju depolitizācija, cīņa pret sistemātisko korupciju, krāpšanos izmeklēšana banku sektorā, tieslietu un banku sektora reformēšana. Tas vispirmām kārtām ir Moldovas pilsoņu interesēs,” norādīja Mogerīni.
Moldovas premjers Filips atzina, ka valdība ir zaudējusi iedzīvotāju uzticību, bet uzstāja, ka tā ir apņēmusies „pierādīt”, ka veido stingru pamatu pārmaiņām:
„Mēs ļoti nopietni attiecamies pret mūsu valsts reformēšanu sistemātiskā un reālā veidā. Mēs vēlamies īstenot dzīvē likumus, ko esam pieņēmuši. Jo tikai tādā veidā mēs spēsim atgūt mūsu valsts iedzīvotāju uzticību.”
Vēlāk Briselē Eiropas Komisijas pārstāve Maja Kocijančiča preses konferencē savukārt noraidīja vērtējumus, ka Eiropas Savienība nav pietiekami stingra mudinājumos Moldovas valdībai ieviest reformas:
„Cīņa pret sistēmisko korupciju ir starp galvenajām prioritātēm Moldovai. To mēs esam skaidri pateikuši. Un šobrīd daļa Eiropas Savienības fondu naudas Moldovai ir iesaldēta, līdz prasības būs praktiski izpildītas. Bet, runājot par banku krīzi – mēs kopš paša sākuma esam uzstājuši uz pilnīgu izmeklēšanu, un tas ir saistīts ar galvenajām reformām, kas ir jāievieš.”
Iedzīvotāju neapmierinātību un politisko krīzi varētu mīkstināt Moldovas Konstitucionālā tiesas pirms pāris nedēļām pieņemtais lēmums, ka valstij jāatgriežas pie tautas vēlēta prezidenta, kā tas bija 90.gados, līdz parlaments prezidenta vēlēšanas tiesības pārņēma savās rokās. Tādā veidā tiktu izpildīta daļa protestētāju prasību, un tiesas priekšsēdētājs atzina, ka tas „atbilst pilsoņu vēlmēm un centieniem novērst politiskās krīzes nākotnē.” Pašreizējā prezidenta Nikolaji Timofti termiņš, starp citu, beidzas jau nākamnedēļ.
