Dalības Eiropas Savienībā atbalstītāji cer, ka tas varētu pavērt ceļu uz vēl vienu referendumu un apturēt “Brexit”.
Sākotnēji lietu Augstākajā tiesā Skotijā ierosināja leiboristi, skotu nacionālisti un zaļie no Apvienotās Karalistes un Skotijas parlamentiem un Eiropas Parlamenta, bet skotu tiesa jautājumu nodeva Eiropas Savienības Tiesā.
Eiropas Savienības Tiesai lūgts skaidrot, vai var tik atcelta Lisabonas līguma 50. pantā izklāstītā procedūra, kurā atrunāta kārtība, kā dalībvalsts var izstāties no Eiropas Savienības.
Proti, ka pēc panta aktivizēšanas valstij ir divi gadi izstāšanās vienošanās panākšanai, kaut procesu var pagarināt, ja par to vienojas visas dalībvalstis. Tomēr nekas nav teikts par to, vai konkrētā valsts var mainīt savas domas.
Eiropas Savienības Tiesa otrdien sāk izskatīt jautājumu „vai, kad un kā” Lielbritānija var vienpusēji anulēt savu lēmumu izstāties no bloka.
Premjere Terēza Meja uzstājusi, ka ir tikai divas iespējas – apstiprināt viņas panākto “Brexit” vienošanos, par ko britu parlaments balsos decembrī, vai rēķināties ar haotisku izstāšanos. Ja tiesa secinās, ka Londona var vienpusēji apturēt “Brexit”, tas izstāšanās pretiniekiem dos cerības uz trešo alternatīvu - palikšanu Eiropas Savienībā pēc vēl viena referenduma.
KONTEKSTS:
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi svētdien, 25. novembrī, deva "zaļo gaismu" Apvienotās Karalistes un ES "šķiršanās" līgumam. Vienošanās par to prasīja 18 mēnešus intensīva darba, bet, lai to akceptētu, valstu līderiem bija vajadzīga nepilna stunda. 27 ES valstu līderi svētdien deva savu akceptu diviem dokumentiem. Pirmais ir līgums par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES jeb tā saucamais "šķiršanās" līgums. Tas ir teju 600 lapas garš un ir juridiski saistošs.
2016. gada jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza 2017. gada martā, bet Lielbritānijas izstāšanās sarunas no ES sākās 2017. gada jūnijā. Lielbritānijas izstāšanās no ES plānota 2019.gada 29.martā. Tomēr vienošanās paredz pārejas periodu līdz 2020. gada beigām. Tas ir nepieciešams, lai abas puses varētu vienoties par turpmāko attiecību modeli. Šajā laikā spēkā paliks esošā kārtība.
Bet, ja Lielbritānija tomēr pamet bloku bez jebkāda līguma, tad jau 30.martā var iestāties vērā ņemamas sekas. Līdz ar to arī Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji, kas sadarbojas ar Apvienoto Karalisti, ir aicināti nopietni gatavoties šādai iespējai. Šķiršanās bez vienošanās var radīt nopietnas problēmas gan ar preču piegādi, gan ar muitas kontroli, gan ar dažādām atļaujām un licencēm, kas nebūs vairs spēkā. Arī privātpersonu ceļošana var būt apgrūtināta.
