ĪSUMĀ:
- 2017. gadā Ungārija pieņēma likumu ar prasībām augstskolām.
- Tas apgrūtināja Centrāleiropas Universitātes darbību Budapeštā.
- Dialogs ar Orbāna valdību nebija sekmīgs, EK vērsās ES Tiesā.
- Tiesa: Pārkāpti brīvas pakalpojumu sniegšanas, akadēmiskās brīvības principi.
- Tiesa: Ungārijas augstākās izglītības likums pārkāpj PTO noteikumus.
- Kamēr notika tiesvedība, Centrāleiropas Universitāte pārcēlās uz Vīni.
- EP notiek debates par vēršanos pret pārkāpējiem, rosina noteikt sodus.
Eiropas Savienības (ES) Tiesa ir pasludinājusi vēl vienu skarbu verdiktu par Ungārijas valdības pārkāpumiem. Šoreiz runa ir par vēršanos pret Centrāleiropas Universitāti, ko 1991. gadā dibināja miljardieris Džordžs Soross.
2017. gadā Ungārijas valdība ieviesa papildu prasības ārvalstu universitātēm, kas būtiski apgrūtināja Centrāleiropas Universitātes darbību Budapeštā, tādēļ tā bija spiesta pārcelties uz Vīni.
Tā kā dialogs ar Viktora Orbāna valdību nebija sekmīgs, Eiropas Komisija vērsās Eiropas Savienības Tiesā. Un tā secināja, ka ir pārkāpti ne tikai brīvas pakalpojumu sniegšanas, bet arī akadēmiskās brīvības principi, kas ir ietverti Eiropas Pamattiesību hartā.
Tāpat tiesa secināja, ka Ungārijas augstākās izglītības likums pārkāpj Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumus.
Tomēr aptuveni trīs gadu laikā, kamēr Luksemburgā notika tiesvedība, Centrāleiropas Universitāte bija spiesta pārvākties no Budapeštas uz Vīni. Tagad Ungārijā ir palikusi tikai neliela daļa no universitātes aktivitātēm.
Spriedums Centrāleiropas Universitātes lietā tika pasludināts laikā, kad Eiropas Parlamenta deputāti debatē par naudas sodu mehānismu pret valstīm, kas neievēro demokrātijas pamatprincipus un tiesiskumu.
Daudzi no viņiem uzskata, ka tikai efektīvi naudas sodi var atturēt valdības no vēršanās pret nevalstiskajām organizācijām, plašsaziņas līdzekļu brīvību, kā arī tiesu un augstskolu neatkarību.
Tādēļ tiek rosināts, ka šādām valstīm varētu tikt liegta pieeja Eiropas Savienības fondiem.
Tomēr kompromiss, ko nesen apspriešanai piedāvāja dalībvalstis, paredz fondu izmaksu apturēšanu tikai korupcijas gadījumos un ja pastāv aizdomas, ka Eiropas līdzekļi tiek nepienācīgi tērēti.
Zaļo grupas deputāts no Vācijas Daniels Freinds ir sacījis, ka tiesneši vienatnē nevar cīnīties pret Orbāna valdības darbībām. Tādēļ esot nepieciešams efektīvs naudas sodu mehānisms.
Turpretī konservatīvās grupas deputāts no Polijas Rišards Legutko iepriekš ir izteicies, ka šādi Eiropā tiek radīts bīstams rīks, ar kuru valdības varēs sodīt par to politisko ideoloģiju.
