Lai gan vairums par galamērķi izvēlējās Vāciju, vairāki desmiti tūkstošu migrantu pieteicās patvērumam Austrijā un Slovēnijā, kuras vairākiem simtiem migrantu lika atgriezties atpakaļ Horvātijā – pirmajā dalībvalstī, kurā viņi bija ieradušies.
Trīs migranti vērsās Eiropas Savienības Tiesā, lai pārsūdzētu abu valstu lēmumu, norādot, ka migrācijas krīze radījusi ārkārtas apstākļus un tāpēc Dublinas noteikumi nestrādā.
Šāds lēmums var radīt problēmas Itālijai, kurā šogad ieradušies vairāk nekā 80 tūkstoši migrantu.
Lai samazinātu šo slogu, tika izveidota patvērumu pārvietošanas programma, taču daudzas dalībvalstis atteikušās tajā piedalīties. Pēc jaunā lēmuma Itālijā varētu atgriezties migranti, jo tā visbiežāk ir pirmā Eiropas Savienības valsts, kurā tie ierodas.
Itālija ir galvenais nelegālo imigrantu mērķis, un tajā tiek nogādātas arī Vidusjūrā izglābtās personas. Apvienoto Nāciju Organizācija informē, ka šogad tajā jau ieradušies gandrīz 85 000 migrantu. Tikai apmēram 30% no viņiem ir patvēruma meklētāji, bet pārējie ir tā dēvētie ekonomiskie bēgļi.
