Eiropas Savienības Tiesa ir nolēmusi, ka tiesības tikt aizmirstam internetā attiecas tikai uz bloka dalībvalstīm. Tādēļ, ja kāds lietotājs pieprasa kompānijai “Google” vai kāda cita interneta meklētāja īpašniekam izdzēst no tā atsauci uz personisku informāciju, tad “Google” un pārējie drīkst to izņemt tikai no Eiropas valstīm domātās versijas. Savukārt lietotāji no valstīm ārpus Eiropas Savienības šo informāciju joprojām varēs sameklēt.
“Gadījumā, ja meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar šīm tiesību normām apmierina lūgumu par atsauču atsaistīšanu, tam ir pienākums veikt šo atsaistīšanu nevis visās viņa meklētājprogrammas versijās, bet gan visās dalībvalstīm paredzētajās viņa meklētājprogrammas versijās,” teikts spriedumā, ko Luksemburgā nolasīja Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētājs Kuns Lenarts.
Tiesa atzina, ka pilnīga atsauču izdzēšana būtu labs risinājums, tomēr pašreizējie likumi neuzliek interneta meklētāju īpašniekiem pienākumu to darīt ārpus Eiropas Savienības teritorijas. Turklāt
daudzas pasaules valstis neatzīst Eiropā ieviestās tiesības tikt aizmirstam. Tādēļ praksē varētu rasties nemitīgi strīdi un pretrunas ar citu valstu likumiem.
Šajā spriedumā tiesa nostājās kompānijas “Google” pusē. Strīds sākās pēc tam, kad Francijas datu aizsardzības dienests uzlika kompānijai sodu 100 000 eiro apmērā par atteikšanos izdzēst atsauces no visiem interneta meklētāja paveidiem pasaulē. “Google” vērsās tiesā, prasot atcelt kompānijai piemēroto sodu.
Viens no galvenajiem Eiropas Savienības Tiesas uzdevumiem bija atrast līdzsvaru starp iedzīvotāju tiesībām uz privātās dzīves aizsardzību un sabiedrības tiesībām piekļūt informācijai. Atklātības aizstāvji uzskata, ka Eiropas likumu attiecināšana uz vispasaules internetu būtu pretrunā ar demokrātijas pamatprincipiem. Turklāt diktatori šo normu varētu izmantot savā labā, lai slēptu cilvēktiesību pārkāpumus.
Tomēr tiesa piebilst, ka “Google” un citu interneta meklētāju īpašnieki drīkst dzēst atsauces no visām versijām pēc savas iniciatīvas. Eiropas likumi viņiem to neliedz darīt.
Šī ir jau otrā reize, kad Eiropas Savienības Tiesa skata līdzīgu prasību. Pirmais lēmums tika pieņemts 2014. gadā, un ar to “Google” tika uzlikts par pienākumu dzēst personīgu informāciju pēc lietotāju pieprasījuma.
“Google” apgalvo, ka aizvadīto piecu gadu laikā uzņēmums ir saņēmis aptuveni 850 000 pieprasījumu izdzēst informāciju. No norādīto 3,3 miljonu atsauču ir izdzēsti 45%.
