Ukrainas parlaments sestdien Jaunkoviču atstādināja no prezidenta amata un izsludināja ārkārtas vēlēšanas 25.maijā. Viņš šo lēmumu neatzīst, un notiekošo Ukrainā sauc par valsts apvērsumu.
Bijušās premjers Jūlijas Timošenko atbrīvošana bija viena no lietām, ko pirms asociācijas līguma parakstīšanas ar Ukrainu pieprasīja Eiropas Savienība, pret viņu ierosināto lieku uzskatot par politiski motivētu. Viktors Janukovičs līgumu gan atteicās parakstīt, un tas izraisīja protestus, kas noveda pie šī brīža politiskās krīzes.
Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs Timošenko atbrīvošanu nodēvējis par „vēsturisku dienu Ukrainai un Eiropai.” Viņš arī apsveica Augstākās Radas lēmumu izsludināt prezidenta ārkārtas vēlēšanas maijā, bet arī norādīja, ka „situācija Ukrainā ir ļoti mainīga.” Arī Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu apsveica Timošenko atbrīvošanu, un uzsvēra, ka „Ukrainas nākotnei būtiska ir neatkarīga tieslietu sistēma.”
Līdzšinējās opozīcijas kontrolētā Augstākā Rada sestdien nomainīja vairākas augstas amatpersonas, piemēram, parlamenta spīkeri un iekšlietu ministru. Lielbritānija jau paziņojusi, ka līdz ar Eiropas Savienības partneriem atbalstīs jauno Ukrainas valdību, kad tā būs izveidota. Par to paziņoja ārlietu ministrs Viljams Heigs. Viņš arī paziņoja, ka ar Starptautiskā Valūtas fonda palīdzību ir jāpalīdz Ukrainas ekonomikai. Tikai pirms dažiem mēnešiem Janukovičs pēc šādas palīdzības devās uz Maskavu.
Atzinību gan par Timošenko atbrīvošanu, gan notiekošo parlamentā izteikušas arī ASV, norādot, ka Augstākās Radas darbu uzskata par „konstruktīvu”, bet Janukoviču Baltais nams savā paziņojumā nepieminēja.
Visai atšķirīgi ar Krievijas paziņojumu toņi. Krievijas ārlietu ministrija brīdināja, ka „ekstrēmisti” Ukrainā apdraud valsts suverenitāti. Bet runājot par piektdien parakstīto vienošanos ar Janukoviču, „opozīcija ne tikai nav izpildījusi nevienu no savām saistībām, bet izvirza arī jaunas prasības”. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sarunā ar ASV kolēģi, valsts sekretāru Džonu Keriju, paudis, ka opozīcija vienošanos „degradējusi”, vēsta „Reuters”. Vašingtona gan paziņojusi, ka turpinās sadarboties ar Krieviju, Eiropas Savienības partneriem un starptautiskajām organizācijā, lai atbalstītu „spēcīgu, pārtikušu, vienotu un demokrātisku” Ukrainu.
Jau ziņots, ka Ukrainas Augstākā Rada, kurā tagad vairākums ir opozīcijas spēkiem, sestdien vēlreiz akceptēja 2004.gada konstitūcijas atjaunošanu un šis lēmums stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi, un prezidenta Viktora Janukoviča akcepts nav nepieciešams. Pats Janukovičs sestdien atstāja prezidenta rezidenci un viņa atrašanās vieta nav zināma, tiek pieļauts, ka viņš pametis valsti.
Piektdien Janukovičs un opozīcija parakstīja vienošanos, kas paredz nekavējoties uzsākt konstitucionālo reformu ne vēlāk kā decembrī sarīkot ārkārtas prezidenta vēlēšanas. Tāpat paredzēts apstiprināt jaunu vēlēšanu likumu, izmeklēt vardarbības aktus, neizsludināt valstī ārkārtas stāvokli. Vienošanās arī paredz, ka abām pusēm ir aktīvi jāiesaistās dzīves normalizēšanā gan Kijevā, gan pārējā valsts teritorijā.
Krīze Ukrainā sākās 21.novembrī, kad Janukovičs nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis ES. Pēc tam pakāpeniski ielas arvien vairāk pārpildīja demonstranti, līdz sākās pirmās kaujas.
Janvāra sākumā kaujas pierima. Taču mēneša otrajā pusē cīņās starp miliciju, specvienību „Berkut” un protestētājiem bojā gāja pirmie cilvēki. Visasiņainākās kaujas notika šonedēļ, kad, pēc mediju ziņām, bojā gāja 75 līdz pat 100 cilvēki. Opozīcija uzsver, ka protestē pret korupciju un sociālo nevienlīdzību valstī.
