Eiropas Savienība ieroču embargo pret Sīriju noteica jau 2011. gadā, dažas nedēļas pēc tam, kad sakās pirmās masu demonstrācijas pret Bašara al Asada režīmu un valdības bruņotie spēki protestus sāka vardarbīgi apspiest. Bet pērnā gada nogalē Brisele nolēma, ka turpmāk lēmumu par sankciju pagarināšu pieņems nevis ik pēc gada, bet ik pēc trim mēnešiem.
Pašreizējo sankciju termiņš noslēdzas 1. martā, kas nozīmē, ka Eiropas Savienībai ir mazāk kā divas nedēļas laika, lai izlemtu par ierobežojošo pasākumu turpmāko likteni. Ir skaidrs, ka tieši pret Asada režīmu un tam tuvu stāvošām amatpersonām un uzņēmumiem sankcijas paliks spēkā, varbūt pat kļūs vēl plašākas.
Tomēr pašreizējā formātā ieroču embargo attiecas arī uz opozīcijas spēkiem, kas cīnās pret valdības armiju. Un jau dažus mēnešus starp kopienas valstīm risinās diskusijas par to, vai attiecībā uz nemierniekiem embargo ja ne atcelt pavisam, tad vismaz mīkstināt.
Domājams, šis būs viens to sarunu tematiem Eiropas Savienības ārlietu ministru sanāksmē šodien Briselē. Viena no valstīm, kas iestājas par noteikumu maiņu attiecībā uz nemierniekiem ir Lielbritānija. Arī Francija jau novembrī paziņoja, ka no Sīrijas ieroču embargo saraksta varētu izslēgt tieši aizsardzības ieročus, lai šādi palīdzētu nemierniekiem, līdzsvarotu spēku samēru, un ļautu viņiem aizsargāties. Kā Londona, arī Parīze 1. marta termiņu sankciju atjaunošanai redzēja kā iespēju reaģēt uz Sīrijas opozicionāru aicinājumiem palīdzēt militāri. Tomēr Francijas prezidents Fransuā Olands nesen paziņoja, ka ieroču embargo atcelšana pagaidām ir izslēgta. Viņš norādīja, ka tas varētu notikt tikai tad, ja ir skaidrs, ka vairs nav iespējas konfliktu atrisināt politiskā dialoga ietvaros.
Kā ziņu aģentūrai AFP norādīja kāds augstu stāvošs Eiropas Savienības diplomāts, šobrīd ieroču embargo atcelšanai gluži vienkārši nav pareizais laiks, ņemot vērā esošos centienus konfliktu atrisināt diplomātiski. Opozīcijas grupējumu savienības Sīrijas Nacionālās koalīcijas līderis Ahmeds Muazs Hatibs janvārī nāca klajā ar priekšlikumu sākt sarunas ar atsevišķiem Damaskas režīma pārstāvjiem. Pašlaik ANO un Arābu līgas īpašā sūtņa Sīrijā Lahdara Brahimi galvenās pūles koncentrējas uz to, lai nepalaistu garām šo iespēju.
Un ieroču embargo mīkstināšana attiecībā uz nemierniekiem šiem centieniem varētu pārvilkt svītru. Kā vēsta AFP, pret šādu soli iebilst tādas valstis kā Vācija, Zviedrija, un arī Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Ketrina Eštone. Ziņu aģentūras rīcībā nonācis dokuments liecina, ka Brisele atzīst - ieroču piegāde nemierniekiem izlīdzinātu spēku samērus. Tomēr tas konfliktu varētu militarizēt vēl vairāk, un ieroči varētu nonākt ekstrēmistu rokās. Kā norāda Luksemburgas ārlietu ministrs -
„Sīrijā trūkst daudz kā, bet ne ieroču. Un vairāk ieroču nozīmēs vairāk mirušo.”
