Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētāja Vasiliosa Skurisa nolasītais spriedums par Datu uzglabāšanas direktīvu bija lakonisks. Tiesa atzina to par pārāk plaši interpretējamu un neskaidru un tādēļ atcēla.
Datu uzglabāšanas direktīva tika pieņemta 2006. gadā. Tā uzliek par pienākumu telefonsakaru un interneta kompānijām saglabāt informāciju par to, kurš kuram, kad un no kurienes ir zvanījis vai sazinājies internetā. Informācija ir jāglabā par visiem klientiem no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem. To var nodot policijai vai citām tiesībsargājošām iestādēm pēc pieprasījuma, lai izmeklētu smagus noziegumus.
Tieši formulējums „smagi noziegumi” tiesai likās pārāk plašs un viegli interpretējams. Tiesa uzskata, ka šī direktīva pieļāva būtisku iejaukšanos pilsoņu pamattiesībās un privātajā dzīvē.
Ko tagad darīt tālāk, nav īsti skaidrs. Eiropas Savienības iekšlietu komisāres runasvīrs Mikele Čerkone varēja vien pateikt, ka eksperti pētīs spriedumu un lems par turpmāko rīcību.
Ir skaidrs, ka tiesu satrauc proporcionalitāte un līdzsvars. Mums ir jāatrod līdzsvars starp nepieciešamību nodrošināt Eiropas pilsoņu drošību un viņu privātās dzīves aizsardzību. Tādēļ es domāju, ka mūsu izvērtējums par turpmāko rīcību tiks vērsts tieši šajā virzienā,” norādīja Čerkone.
Savukārt tieslietu komisāre Viviāna Redinga, kura ir pazīstama ar skaļiem paziņojumiem daudzos jautājumos, mikroblogošanas vietnē „Twitter” ātri paziņoja, ka viņai ir prieks par tiesas lēmumu. Pēc Redingas domām, tas parāda, ka drošība nav „supertiesības”, kas stāv pāri datu aizsardzībai.
Tomēr direktīvas atcelšana nenozīmē, ka, piemēram, Latvijas likumi, kas ir pieņemti, balstoties uz šo Eiropas normu, tagad vairs nebūtu spēkā. Nav arī skaidrs, ko darīt ar soda naudu, ko Eiropas Komisija ir iekasējusi no valstīm par šīs direktīvas laicīgu neieviešanu.
