Tomēr Parīzes terorakti devuši impulsu reģistra izveidošanai kā instrumentam cīņā pret terorismu. Gaidāms, ka nākamā gada sākumā to atbalstīs arī Eiropas Parlaments. Bet jau izskanējuši jautājumi par vienota reģistra jēgu un kritika saistībā ar bažām par privātuma tiesību ierobežošanu.
Eirodeputātu apstiprinātā Pasažieru datu reģistra sistēma paredz, ka aviosabiedrībām būs jānodod reģistrā pasažieru dati, tostarp vārds, ceļojuma maršruts, kontaktinformācija, informācija par bagāžu, kredītkartes detaļas. Tiesībsargājošās iestādes šos datus tad varētu izmantot cīņā pret terorismu un noziedzību.
Direktīva primāri attiecas uz lidojumiem uz un no valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības. Tomēr, ja dalībvalstis to vēlēsies, tās noteikumus varēs piemērot arī lidojumiem Eiropas Savienības iekšienē, pirms tam brīdinot Eiropas Komisiju.
Ceturtdienas balsojums ir nozīmīgs, jo iezīmē Eiropas Parlamenta nostājas maiņu pēc Parīzes teroraktiem. Eiropas Savienības diskusijas par Pasažieru datu reģistru sāka jau pirms pieciem gadiem, tomēr procesu kavēja bažas par personas datu drošība un aizsardzību, un daudzi eirodeputāti kļuva vēl jo piesardzīgāki pēc tam, kad tika atklāta plašā ASV datu ievākšanas programma. Līdz ar to reģistra izveide Eiropas Parlamentā līdz šīm bloķējās.
Tomēr pēc Parīzes teroraktiem noskaņojums mainījās. Izmeklēšana liecina, ka vairāki no uzbrukumos iesaistītajiem pēdējo mēnešu laikā ir pārvietojušies pa Eiropu. Dalībvalstis kā vienu no galvenajiem instrumentiem cīņā pret terorismu izvirzīja Pasažieru datu reģistra izveidi. Tagad Eiropas Parlamenta Pilsonisko brīvību komiteja iniciatīvu ir atbalstījusi. Nākamā gada sākumā par to balsos Eiropas Parlaments, gaidāms, iniciatīvu atbalstot, un tad to pieņems dalībvalstis.
Eirodeputāts Timotijs Kērkhoups no Lielbritānijas, kurš vada likumprojekta virzību Eiropas Parlamentā, ceturtdien pēc balsojuma paziņoja, ka tā nav izvēle par to, vai pastāv vai nepastāv Pasažieru vārdu reģistra sistēma, bet gan par to, vai ir vienota vai arī katrai dalībvalstij ir sava nacionālā sistēma.
„Ir daudz labāk, ja mums ir viens standartu kopums - mazāk mulsinošs un vairāk noderīgs noziegumu atklāšanā un terorisma draud novēršanā. Tas ir viens no svarīgākajiem iemesliem, kādēļ es domāju, ka šādas Eiropas Savienības sistēmas ieviešanai ir jēga,” pauda Kērkhoups.
Viņš atzina bažas par personas datu drošību, bet uzsvēra, ka tādēļ ir nepieciešams nodrošināt, ka dati ir adekvāti aizsargāti.
„Jebkurai sistēmai, ko ieviešam, ir jāsatur arī stingri drošības pasākumi, lai garantētu, ka dati tiek apstrādāti samērīgā veidā,” sacīja Kērkhoups.
Reģistra izveidošanas atbalstītāji apgalvo, ka tas būs svarīgs instruments cīņā pret terorismu, sevišķi, lai izsekotu eiropiešus, kuri ceļo uz Sīriju un Irāku, lai piedalītos karadarbībā, bet pēc tam var atgriezties un pastrādāt teroraktus savās valstīs. Atzinīgi ceturtdienas balsojumu novērtēja Lielbritānija, paziņoja, ka tas ir „svarīgs solis” cīņa pret terorismu.
Tomēr Pasažieru datu reģistram netrūkst arī kritiķu. Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs Džovanni Butarelli iniciatīvu kritizēja kā lielāko personīgo datu ievākšanu kopienas vēsturē. Portālam “EUobesrver” viņš pauda, ka tik lielas datu bāzes izveidošana turklāt prasīs gadus un ļoti daudz naudas, bet teroristi var izmantot arī automašīnas un vilcienus. Tikmēr itāļu laikrakstam „Repubblica” Butarelli paziņoja, ka Eiropas Savienības Pasažieru datu reģistrs ir pretrunā ar kopienas līgumiem un ir liela iespējamība, ka Eiropas Savienības Tiesa nākotnē to noraidīs kā nelikumīgu.
