Pusdiena

Pusdiena 26.01.2018

Pusdiena

Pusdiena 27.01.2018

ES ministri joprojām nespēj vienoties par kopīgu bēgļu uzņemšanas politiku

ES sarunās par patvēruma sistēmas reformu krasi atšķirīgas nostājas

Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministri ceturtdien apsprieda jautājumu par bloka patvēruma sistēmas reformu. Kompromisa vienošanās ir jāpanāk līdz jūnijam. Tomēr progress nav manāms – politiski jūtīgajā jautājumā joprojām ir krasi atšķirīgas nostājas. Priekšlikums ir, ka ārkārtas situācijās bēgļi būtu jāuzņem visām dalībvalstīm. Pret to asi iebilst, piemēram, Ungārija un Polija. Itālija un Grieķija tām pārmet solidaritātes trūkumu.

Saskaņā ar pašreizējiem ES migrācijas noteikumiem – Dublinas regulu – patvēruma meklētājs ir jāuzņem tai valstij, kurā viņš ir ieradies. Tas savukārt uzlicis smagu nastu uz Grieķiju un Itāliju, īpaši 2015.gada migrācijas krīzes karstumā.

ES vēlas reformēt Dublinas sistēmu, un dalībvalstis vienojušās, ka kompromiss par izmaiņām ir jāpanāk līdz jūnijam. Saskaņā ar priekšlikumiem, varētu tikt izveidots pastāvīgs mehānisms, saskaņā ar kuru jaunas ārkārtas situācijas gadījumā bēgļi būtu jāuzņem visām dalībvalstīm.

Lai apspriestu ceļu uz priekšu, ceturtdien Bulgārijā, kas pašlaik ir ES prezidējošā valsts, tikās bloka iekšlietu ministri. Tomēr valstu pozīcijas ir krasi atšķirīgas, un pagaidām nav manāms progress.

Tā dēvētās Višegradas valstis – Ungārija, Polija, Čehija un Slovākija - ir vai nu atteikušās vai pretojušās bēgļu uzņemšanai saskaņā ar 2015.gadā panākto kvotu vienošanos. Itālija un Grieķija šīs valstis savukārt kritizējušas par solidaritātes trūkumu. Latvija joprojām saglabā pozīciju, ka patvēruma meklētāju uzņemšanai ir jābūt brīvprātīgai.

ES migrācijas komisārs Dimitris Avramopuls sanāksmē Sofijā atzina, ka nostājas joprojām būtiski atšķiras, tomēr arī saskatīja iespējas: "Svarīgi ir tas, ka valda kopīga izpratne par nepieciešamību reformēt Kopējo Eiropas patvēruma sistēmu. Mēs visi esam vienisprātis, ka mums ir nepieciešama sistēma, kas ir spēcīga, sabalansēta, efektīva un taisnīga pret visiem."

Lai kaut kā tomēr virzītos uz priekšu, Vācija rosinājusi vispirms mēģināt vienoties par vieglākiem problēmjautājumiem, piemēram, par ģimeņu atkalapvienošanos.

Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs tomēr atzina, ka kopumā nemana būtiskas izmaiņas bloka austrumu valstu nostājās. Vienlaikus viņš paziņoja, ka nevar iedomāties tādu patvēruma sistēmas reformu, kurā nebūtu iekļauta prasība, ka bēgļus uzņems visas dalībvalstis.

Migrācijas komisārs Avramopuls savukārt aicināja stingrāk vērsties pret tiem migrantiem, kuriem nav pamata iegūt patvērumu Eiropā.

"Es mudinu dalībvalstis izmantot Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras iespējas pilnā apmērā. Mums ir jāsūta atpakaļ cilvēki, kam nav tiesību palikt mūsu teritorijā, ja mēs gribam atstāt durvis atvērtas tiem, kam patiešām nepieciešama starptautiskā aizsardzība," sacīja Avramopuls.

Pēc 2015.gada migrācijas krīzes ES izvērsusi aktīvāku sadarbību un atbalstu, piemēram, Āfrikas valstīm, lai mēģinātu problēmas risināt jau saknē un iegrožot migrāciju uz Eiropu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti