ES sankciju fokusā – naftas apstrāde un aizsardzības sfēra; Krievijā rēķina zaudējumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Eiropas Savienība (ES) piektdien publiskojusi sarakstu ar tiem Krievijas uzņēmumiem un personām, pret kurām stājas spēkā jaunās sankcijas. To vidū ir vairāki naftas apstrādes un aizsardzības sfēras uzņēmumi. Vienlaicīgi savas sankcijas plānojušas pastiprināt arī Amerikas Savienotās Valstis. Tikmēr Krievijā eksperti sākuši analizēt, cik pašlaik lieli ir sankciju radītie zaudējumi, kā arī to, cik lieli tie varētu būt nākotnē.

Ietekmīgajām Krievijas naftas kompānijām „Rosņeftj”, „Transņeftj” un "Gazprom Ņeftj”, kā arī trijiem lielākajiem aizsardzības sfēras ražošanas uzņēmumiem - „Oboronprom”, Apvietotā aviobūves korporācija un "Uralvagonozavod" - turpmāk būs liegta piekļuve Eiropas Savienības kapitāla tirgum. To paredz jaunās Eiropas Savienības sankcijas, kuras stājas spēkā piektdien.

Turpmāk ES investoriem būs aizliegts izsniegt šiem uzņēmumiem kredītus uz termiņu, kas ilgāks par 30 dienām, kā arī tiks aizliegts iegādāties un tirgot šo uzņēmumu jaunās akcijas un obligācijas.

Iepriekš jau tika ziņots, ka jaunajā sankciju sarakstā iekļautas arī 24 personas, kurām turpmāk aizliegts ieceļot Eiropas Savienībā, kā arī iesaldēti banku konti. Šo personu vidū ir arī pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas premjerministrs Aleksandrs Zaharčenko un citi kaujinieku līderi, kā arī Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas līderis Vladimirs Žirinovskis un vairāki Valsts domes un Federācijas padomes deputāti. Starp šīm amatpersonām ir arī Krievijas prezidenta pastāvīgais pārstāvis Krimā Georgijs Muradovs.

Arī jaunās sankcijas būs spēkā līdz 2015.gada 31.jūlijam, un to pagarināšanai būs nepieciešama visu 28 dalībvalstu piekrišana. ES līderi paziņojuši, ka sankcijas varētu mīkstināt vai pilnībā atcelt, ja Ukrainas austrumos iestāsies ilgstošs miers.

Tikmēr Krievijas ekonomisti un citi eksperti jau sākuši aprēķināt, cik līdz šim ir izmaksājušas Rietumu ieviestās sankcijas un cik tās varētu izmaksāt nākotnē.

Kā portālam newsru.com atzinuši kompānijas „Renessans Kapitala” eksperti -  ja sankcijas tiks pastiprinātas vēl vairāk, sliktākajā scenārijā naftas un gāzes eksports var samazināties uz pusi, bet plašu finansu ierobežojumu gadījumā iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamajā gadā varētu samazināties par 8%.

Pagaidām gan nākamajam gadam Krievijā tiek prognozēts 1,7% IKP kāpums. Lai arī kompānijas pārstāvji prognozē, ka tieši naftas eksporta ierobežojumi var atstāt visnegatīvākās sekas, paši naftas ieguves industrijas pārstāvji ir noskaņoti daudz optimistiskāk. Pēc viņu vārdiem, ierobežojumi piegādāt tehnoloģijas jaunu naftas ieguves atradņu apguvei, visticamāk, tikai veicināšot pašas Krievijas tehnoloģiju attīstību. Ilgākā termiņā sankciju sekas gan būšot jūtamas.

Kā aģentūrai ITAR -TASS paziņojis Apvienotās aviobūves korporācijas  ekonomikas un finanšu viceprezidents Dmitrijs Jeļisejevs, arī aizņemšanās ierobežojumi ārvalstu kapitāla tirgos uz uzņēmuma darbību ievērojamu ietekmi neatstās. Savukārt valsts kompānijas „Rosteh” pārstāvis Sergejs Goreslavskis uzsvēris, ka būtiski netiks ietekmētas arī Krievijas bruņojuma un militārās tehnikas eksporta piegādes.

Kā ceturtdien paziņoja Krievijas prezidenta padomnieks Andrejs Belousovs, Kremlis joprojām turpina strādāt pie atbildes sankcijām. Pēc Belousova vārdiem, šo sankciju mērķis gan nebūšot nodarīt pēc iespējas lielāku kaitējumu Rietumiem, bet gan pēc iespējas vairāk atbalstīt vietējos uzņēmumus. FBK stratēģiskās analīzes institūta direktors Igors Nikolajevs gan uzsver, ka Krievijai jau ir visai bēdīga pieredze ar atbildes sankcijām, jo faktiski tiek mazināta patērētāju aktivitāte, kas ir gandrīz vai vienīgais atlikušais Krievijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti