ES sankcijas pret Krieviju stāsies spēkā piektdien; Krievija gatavo atbildes soļus

Eiropas Savienības (ES) jaunā pret Krieviju vērstā sankciju pakete stāsies spēkā piektdien, taču to varēs apturēt vai grozīt atkarībā no miera plāna īstenošanas Ukrainā, ceturtdien paziņoja  Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.

Aģentūra „Reuters” ziņo, ka ES varētu vērot notikumus Ukrainā līdz septembra beigām, lai lemtu par sankciju paketes grozīšanu vai apturēšanu. 

Neoficiāli zināms, ka sarunās par sankciju ieviešanu vairākas valstis iebilda pret jauno sankciju vilni, kas varētu skart Krievijas lielākās naftas kompānijas, kā arī bruņojuma un ieroču ražotājus. Sankciju ieviešanas aizturēšana tika argumentēta ar faktu, ka pašlaik Ukrainas austrumos izsludināts pamiers, kas gan pilnībā netiek ievērots.

Van Rompejs paziņojis, ka jaunās sankcijas būs vērstas pret Krievijas aizsardzības un naftas kompānijām. Savukārt ceļošanas aizliegumu, kā arī līdzekļu iesaldēšanas sarakstam pievienotas vēl 24 personas, tai skaitā arī pašreizējie pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas līderi, Krimas valdības pārstāvji, vairākas Krievijas amatpersonas un oligarhi, kuri bijuši saistīti ar vēršanos pret Ukrainas teritoriālo vienotību. Pēc šī lēmuma, sankcijas kopumā jau ieviestas pret 119 personām.  

Van Rompeja paziņojumā ari teikts, ka vēl vairāk tiks stiprināti ierobežojumi Krievijas pieejai Eiropas Savienības kapitāla tirgum. Eiropas Savienības pilsoņiem un uzņēmumiem būs aizliegts piešķirt aizdevumus piecām lielākajām Krievijas valsts bankām. Tāpat aizliegta parādu finansēšana trijiem ietekmīgiem Krievijas aizsardzības nozares uzņēmumiem, liedzot iepirkt to vērtspapīrus ar atmaksas termiņu, kas lielāks par 30 dienām.

Turpmāk nebūs atļauts piegādāt Krievijai tehniku un sniegt pakalpojumus naftas izpētei un ieguvei jūrā, arktiskajiem naftas pētījumiem un slānekļa gāzes projektiem. Pagarināts arī ierobežojums eksportēt preces, kuras var izmantot gan civiliem, gan vienlaicīgi arī militāriem mērķiem. Kopumā šis ierobežojums attieksies uz deviņiem aizsardzības jomas uzņēmumiem.

Eiropas Savienības līderi arī vienojušies, ka pašlaik spēkā esošās sankcijas varētu atcelt pēc tam, kad šī mēneša beigās tiks pārskatīts arī pamiers Ukrainā. Pēc van Rompeja vārdiem, Eiropas Savienības dalībvalstīm varēs ierosināt izmaiņas sankcijās, kā arī rosināt to atcelšanu gan daļēji, gan arī pilnībā. Viss būšot atkarīgs no tā, cik liels progress tiks sasniegts miera plāna īstenošanā. 

“Rīt tiks publicēti jauni ierobežojuši pasākumi pret Krieviju, kas saistīts ar Ukrainas krīzi un tie pēc publicēšanas oficiālajā vēstnesī nekavējoties stāsies spēkā. Varu arī teikt, ka dalībvalstis, ņemot vērā notikumu attīstību, šā mēneša beigās veiks visaptverošu pārskatu saistībā ar pamiera ievērošanu Ukrainā un miera plānu. Komisija un atbildīgās institūcijas tad tiks aicinātas iesniegt piedāvājumus par iespējamiem labojumiem vai arī daļēju, vai pilnīgu ierobežojošo pasākumu atcelšanu, kurus Eiropas Savienība ir ieviesusi,” paziņoja ES ārējās un drošības politikas preses pārstāve Maja Kosijančiča.

Krievija jau nosodījusi Eiropas Savienības kārtējās sankcijas un pati sākusi izstrādāt jaunas sankcijas pret Rietumiem. Maskava nodēvēja jaunās sankcijas pret Krieviju par nedraudzīgu aktu un solījusi atmaksāt proporcionāli zaudējumiem, kas tiks nodarītu Krievijas ekonomikai.  

Premjers Dmitrijs Medvedevs minējis, ka varētu tikt slēgta Krievijas gaisa telpa Eiropas Savienības lidsabiedrībām. Vēl izskanējis, ka līdz ar jau spēkā esošo svaigo pārtikas preču embargo importa ierobežojumi turpmāk varētu skart rietumvalstu automašīnas un apģērba zīmolus.

Turklāt šīsdienas notikumi liecina, ka sankciju un embargo karā Krievija gatava izspēlēt arī Eiropai sāpīgo „gāzes kārti”. Polijas valsts gāzes uzņēmums apstiprinājis, ka gāzes piegādes apjoms no Krievijas iepriekšējās divās dienās kopumā krities par 45%. Līdz ar to valstij nācies pārtraukt reverso gāzes plūsmu uz Ukrainu, kas tika sākta, lai kompensētu jūlijā zaudētās gāzes piegādes no Krievijas parādu strīda dēļ.

“Gazprom” apgalvo, ka piegāžu samazinājuma pamatā ir cauruļu un gāzes lauku uzturēšanas darbi pirms intensīvās ziemas sezonas. Taču gāzes plūsmas samazinājums bez iepriekšēja brīdinājuma daudziem liek notikušo saistīt ar mēģinājumu sodīt Poliju par Ukrainas politikas un jaunu pret Krieviju vērstu sankciju atbalstīšanu, īpaši ņemot vērā, ka, piemēram, gāzes piegāde Slovākijai, kuras līderi iepriekš kritizēja jaunās sankcijas, saglabāta iepriekšējā apjomā.

 Jau ziņots, ka kopš piektdienas, kad tika izsludināts pamiers, bruņoto sadursmju apjoms ir ievērojami samazinājies, taču karstākajos konflikta punktos, it īpaši Ukrainas bruņoto spēku kontrolētās ostas pilsētas Mariupolas apkārtnē, ik pa brīdim notiek jaunas apšaudes. Saņemtas arī ziņas par kārtējiem ievainotajiem un bojāgājušajiem civiliedzīvotājiem. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti