“Šonakt mums ir kopīga izpratne, ka mēs nevaram turpināt tā, kā līdz šim. Šis ir diezgan simbolisks brīdis – es esmu pilnīgi pārliecināts, ka mēs esam apturējuši šo riskanto [citu] vainošanas spēli,” preses konferencē sacīja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.
ES valstu līderi vienojās piešķirt papildus vienu miljardu eiro ANO augstajam komisāram bēgļu lietās un Pasaules pārtikas programmai (WFP), lai palīdzētu bēgļiem reģionā ap Sīriju, teica Tusks.
ES arī palielinās palīdzību Turcijai, Libānai un Jordānijai, kurās ir nokļuvis liels skaits bēgļu no Sīrijas, kā arī Balkānu valstīm, caur kurām bēgļi cenšas nokļūt turīgajās Rietumeiropas valstīs, sacīja Tusks.
Francijas prezidents Fransuā Olands sacīja, ka viņa valsts piešķirs 100 miljonus eiro divu gadu laikā, savukārt Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons apsolīja 100 miljonus britu mārciņu (137 miljonus eiro) no savas valsts puses.
ES valstu līderi arī vienojās nostiprināt ES ārējās robežas, sacīja Tusks, piebilstot, ka ir notikusi “pārmaiņa domāšanas veidā par mūsu ārējām robežām”.
Bija pastiprinājušās bažas, ka ES izlolotā Šengenas zona varētu sabrukt, jo zonas dalīvalstis pēdējās nedēļās atjaunoja kontroli uz iekšējām robežām, mēģinot iegrožot migrantu plūsmu, no kuriem daudzi dodas uz Vāciju.
Tusks sacīja, ka ES valstu līderi arī vienojās izveidot uzņemšanas centrus ES dalībvalstīs pie bloka ārējām robežām Grieķijā un Itālijā, lai ātrāk nošķirtu īstus bruņoto konfliktu bēgļus no ekonomiskiem migrantiem.
Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers atzina, ka samita gaisotne bijusi “labāka, nekā bija gaidāms” pēc domstarpībām par bēgļu pārvietošanu starp ES valstīm.
Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība") pēc ES līderu sarunām Latvijas Televīzijas raidījumā „Rīta Panorāma” teica, ka tikšanās laikā risinājušās stratēģiskas sarunas par to, kā ES dalībvalstis strādās tālāk bēgļu krīzes risināšanā.
"Tas bija komplekss pasākumu loks,” teica premjera un atzina, ka viens no galvenajiem akcentiem ES valstu līderu sarunās bija robežu stiprināšana. Šajā jautājumā Straujuma norādījusi uz nepieciešamību stiprināt arī ES austrumu robežu.
Straujumas preses sekretāre Aiva Rozenberga portālam lsm.lv sacīja, ka iecere atvēlēt līdzekļus palīdzībai Sīrijas kaimiņvalstīm, tostarp piešķirt vienu miljardu eiro ar ANO aģentūru starpniecību, ir tikai aicinājums. Dalībvalstīm nav noteiktas konkrētas iemaksājamās summas, par to lems katras valsts vadība.
Pagaidām nav zināms, kad par Latvijas valdība varētu lemt par iespējām palīdzēt.
Jau vēstīts, ka ES iekšlietu ministri otrdien ar lielu balsu vairākumu apstiprināja plānu par 120 000 bēgļu pārvietošanu bloka iekšienē. Pret lēmuma pieņemšanu balsoja Čehija, Rumānija, Slovākija un Ungārija, bet Somija atturējās.
Šis lēmums padziļināja domstarpības starp turīgajām Rietumvalstīm un nabadzīgākajām ES dalībvalstīm Austrumeiropā.
