Lai gan oficiāli 28 Eiropas Savienības valstu premjeri un prezidenti ir sanākuši Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā, lai apspriestu turpmāko sadarbību ar sešām Rietumbalkānu reģiona valstīm, nesenie Vašingtonas lēmumi ir likuši mainīt sākotnējo dienaskārtību. Uzrunājot žurnālistus trešdienas pēcpusdienā pirms dalībvalstu premjeru un prezidentu vakariņām, Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks ir bijis visai tiešs:
“Šobrīd mēs novērojam jaunu parādību – ASV administrācijas kaprīzo uzstājību. Skatoties uz pēdējiem prezidenta Trampa lēmumiem, kāds varētu pat padomāt: “Ar šādiem draugiem kuram gan ir vajadzīgi ienaidnieki?”. Bet, godīgi sakot, Eiropai ir jābūt pateicīgai prezidentam Trampam, jo pateicoties viņam mēs varējām atbrīvoties no jebkādām ilūzijām. Viņš lika mums saprast, ka palīdzīgu roku mēs varam pastiept tikai paši sev.”
Vakariņās, kas ievilkās līdz vēlam vakaram, ES valstu vadošie politiķi diskutēja ne tikai par kodolvienošanos ar Irānu, no kuras ASV nesen izstājās, bet arī par iespējamiem muitas tarifiem, ko Amerika var uzlikt mūsu kontinentā ražotajam tēraudam un alumīnijam. Abos gadījumos
no Vašingtonas lēmumiem var ciest Eiropas kompānijas. Tādēļ Briselei tagad ir jādomā, kā tās pasargāt no Amerikas sankcijām. Tomēr skaidra risinājuma joprojām nav.
Savukārt no rīta uzmanība tika pievērsta Balkānu valstīm. Premjers Māris Kučinskis telefonsarunā no Sofijas sacīja, ka arī Latvija sniedz atbalstu Balkānu reģionam - mūsu eksperti dalās ar pieredzi tieslietu reformu jomā.
“Ja Eiropas Savienība teorētiski pateiktu, ka sadarbības nebūs, tad es domāju, ka šīs valstis iekļūtu citā ietekmes zonā. Dažas valstis no Balkāniem, protams, ir tuvāk [Eiropas Savienībai], citas tālāk, bet sadarbība ar ES var vienot un [likt] šīm valstīm neiet citu ceļu,” teica Kučinskis.
Nav noslēpums, ka Melnkalne, Serbija, Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova, kā arī Maķedonija vēlas kļūt par pilntiesīgām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Ja vēl pirms pāris gadiem gandrīz neviens Briselē nebija gatavs pat teorētiski runāt par bloka paplašināšanos, tad šobrīd kā iespējamais datums tiek nosaukts 2025. gads. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers nesen ir sacījis, ka tikai dalība Eiropas Savienībā nodrošinās, ka Balkānu reģionā neatgriežas karš.
Tomēr daudz kur Rietumeiropā valda arī uzskats, ka Eiropas Savienība jau tāpat pēdējos 15 gados ir paplašinājusies pārāk strauji. Tādēļ pirms uzņemt jaunus biedrus, būtu jātiek galā ar dzīves līmeņa izlīdzināšanu starp esošajām valstīm. Līdz ar to turpmākā paplašināšanās nebūt nebūs vienkāršs process.
KONTEKSTS:
ASV prezidents Donalds Tramps 8.maijā paziņoja, ka ASV izstāsies no 2015.gadā noslēgtā Irānas kodollīguma.
Pēc Trampa teiktā, Irānas kodollīgums bija "briesmīga, vienpusēja vienošanās", kas balstīta uz meliem. Vienošanās apturēja Irānas kodolprogrammas attīstību apmaiņā pret tai noteikto sankciju atcelšanu.
Šo vienošanos parakstīja septiņas valstis, tajā skaitā ASV, Ķīna, Krievija, Lielbritānija, Francija un Vācija. Šīs valstis aicinājušas Trampu neizstāties no vienošanās, norādot, ka tas būtu zaudējums visiem. Maija vidū ES paziņoja, ka turpinās sadarboties ar Irānu tādā formātā, kādā bija paredzēts kodolvienošanās līgumā.
