Panorāma

Olainē deg bīstamie atkritumi

Panorāma

Latgale svētkiem jau gatava

ES līderi panākuši vienošanos migrācijas jautājumā

ES samitā panākta vienošanās migrācijas jautājumā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Eiropas Savienības (ES) samitā Briselē panākta vienošanās migrācijas jautājumā, piektdien paziņojis Eiropadomes prezidents Donalds Tusks. Pēc Francijas un Itālijas priekšlikuma ES dalībvalstu vadītāji vienojušies izveidot slēgtus un drošus migrācijas centrus tajās dalībvalstīs, kuras tam piekristu. Tajos tiktu izskatīti patvēruma pieprasījumi.

"ES 28 dalībvalstu līderi vienojušies par [samita] noslēguma paziņojumu, tostarp par migrācijas jautājumiem," tviterī ierakstījis Tusks.

Asakās cīņas bija par migrāciju, ko neslēpa arī Lielbritānijas premjere Terēza Meja. “Jā, tagad patiešām jau ir nedaudz pāri pieciem no rīta. Mums bija ļoti garas diskusijas,” norāda Meja. “Bet tās bija par svarīgu tematu – par migrāciju. Un mēs esam nonākuši pie pozitīviem secinājumiem. Daudz ko no tā Lielbritānija jau kādu laiku mudināja ieviest. Proti, ir jādara vairāk valstīs, no kurām šie cilvēki nāk, lai viņiem nebūtu jādodas garos un bīstamos braucienos, paļaujoties uz cilvēku kontrabandistiem un riskējot ar savu dzīvi Vidusjūrā, kur joprojām mirst cilvēki,” sacīja britu premjere.

Eiropas valstu līderi vienojās gan par tā dēvēto krastā izkāpšanas platformu veidošanu Āfrikā, gan arī par migrantu nometņu ierīkošanu Eiropā.

Tam būtu jāpalīdz Vidusjūras valstīm tikt galā ar iebraucējiem no Ziemeļāfrikas, jo nometnes uzturēs ES nevis kāda no dalībvalstīm. Taču izkāpšanas platformu izveidei nepieciešams gan Āfrikas valstu, gan ANO piekrišana.

Tāpat tiek solīts lielāks atbalsts Āfrikas valstīm, no kurām šobrīd nāk vairums migrantu, kā arī stingrāka robežu apsardze. Kā tieši tas notiks pagaidām nav skaidrs.

Panākta vienošanās arī par speciālu budžeta sadaļu migrācijai jaunajā budžetā. Turcijai tiks nākamais pārskaitījums, palīdzot tās uzņemtajiem bēgļiem, un arī 500 miljoni eiro Āfrikas fondam. Vēl papildus atbalsts apsolīts Lībijas krasta apsardzei. Savukārt NVO, kas piedalās migrantu pārvadāšanā pāri Vidusjūrai, ES ir nopietni pakratījusi ar pirkstu.

Austrumeiropas valstis ir priecīgas par panākto vienošanos, jo tajā nav obligāto sadaļu un viss ir uz brīvprātības principiem.

Taču kā Latvija plāno nodrošināt uzņemto patvēruma meklētāju noturēšanu Latvija, nav skaidrs.

Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) uzskata – ar varu palikt Latvijā nedrīkst spiest: “Ja cilvēki no mums ir aizbēguši uz Vāciju, mēs, protams, viņus ņemam atpakaļ, ja viņi no Vācijas tiek atsūtīti. Bet neapšaubāmi bēgļi, pēc līdzšinējās pieredzes, meklē vietas, kur ir kopienas un kur ir ekonomiskie apstākļi.”

Smagas sarunas

Asākos iebildumus cēla jaunais Itālijas premjers Džuzepe Konte.

Viņš paziņoja, ka bloķēs jebkādu lēmumu pieņemšanu pirms tiks panākta vienošanās par migrāciju. Tas pamatīgi sarežģīja diskusijas un nepalīdzēja viņam iegūt jaunus draugus pārējo premjeru un prezidentu vidū.

Smagas sarunas jau sanāksmes sākumā paredzēja arī Latvijas valdības vadītājs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība). “Es domāju, ka situācija nedaudz arī saistībā ar izmaiņām Itālijas valdībā ir sarežģījusies. Droši vien, ka šis ir diezgan izšķirošs brīdis. Es esmu optimists un tādēļ domāju, ka pa visiem īstās receptes tomēr tiks piemeklētas,” norāda Kučinskis.

Šī nakts bija būtiska arī Vācijas kanclerei Angelai Merkelei. Viņa spēja panākt, ka samita secinājumos tiek runāts ne tikai par palīdzību Vidusjūras valstīm, bet arī par iebraucēju pārvietošanās ierobežošanu Eiropas teritorijā. Kā zināms, daudzi imigranti no austrumu un dienvidu Eiropas dodas uz Vāciju. Tādēļ Berlīne vēlas, lai šos cilvēkus būtu iespējams atgriezt tur, kur viņi ir reģistrēti.

Savukārt Polija, Čehija, Ungārija un Slovākija, kas visskaļāk iebilst pret iebraucēju uzņemšanu, panāca, ka dokumentā tiek pēc iespējas mazāk lietots vārds “solidaritāte”.

Austrijas kanclers Sebastians Kurcs teica, ka vienošanās ļaus ES labāk aizsargāt savas robežas, jo pirmo reizi tiek apsvērta iespēja migrantu patvēruma pieprasījumus izskatīt ārpus ES robežām.

"Mēs esam ilgi aicinājuši izveidot šīs aizsargātās teritorijas, drošās zonas, ierašanās centrus, kā nu katrs vēlas tos dēvēt, ārpus Eiropas - šī ideja tagad ir guvusi pārsvaru," žurnālistiem teica Kurcs.

Francijas prezidents Emanuels Makrons panākto vienošanos žurnālistiem nodēvēja par "Eiropas risinājumu" un "kopīgā darba augli".

Jau ziņots, ka ceturtdien un piektdien Briselē notiek ES samits, kurā Latviju pārstāv Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti