Kad Rumānija un Bulgārija 2007.gadā pievienojās Eiropas Savienībai, vairākas kopienas dalībvalstis ieviesa pagaidu ierobežojumus brīvai darbaspēka kustībai no šīm valstīm. Līdz šodienai šādus ierobežojumus bija ieviesušas deviņas - Lielbritānija, Vācija, Francija, Spānija, Nīderlande, Austrija, Beļģija, Luksemburga un Malta. Piemēram, vairākās valstis pieprasīja, lai rumāņi un bulgāri iegūst darba atļaujas.
No 1.janvāra ierobežojumi Bulgārijai un Rumānijai ir atcelti. Taču laikā, kad kopienā ir rekordaugsti bezdarba rādītāji un novērojams antiimigrācijas politisko spēku popularitātes pieaugums, vairākas kopienas valstis ierobežojumu atcelšanu sagaidījušas ar bažām. It īpaši Lielbritānija. Premjerministrs Deivids Kamerons pēdējā laikā izteicis satraukumu par iespējamu migrantu pieplūdumu un tā dēvēto „pabalstu tūrismu".
Britu valdība padarījusi stingrākus nosacījumus sociālo pabalstu saņemšanai, nosakot, ka viesstrādnieki uz bezdarbnieka pabalstiem varēs pretendēt tikai trīs mēnešus pēc ieceļošanas, bet pēc sešiem mēnešiem pabalstus tie varēs saņemt vienīgi gadījumā, ja tiem būs patiesas izredzes uz darbu Apvienotajā Karalistē.
Arī Vācijas parlamentā Kristīgi sociālā savienība, kas ir kancleres Angelas Merkeles kristīgo demokrātu māsaspartija Bavārijā, ir paudusi bažas par iespējamu krāpniecību ar sociāliem pabalstiem. Tādēļ tā izstrādājusi likumdošanas priekšlikumus, kas apgrūtinātu jaunieceļotājiem valsts palīdzības saņemšanu.
Bulgārija un Rumānija brīdinājušas, it īpaši Lielbritāniju, atturēties no diskriminējošas politikas. Amatpersonas Bukarestē un Sofijā pauž pārliecību, ka bažas par masveida migrantu vilni nav pamatotas, jo visi, kas to vēlējās, ir izceļojuši jau pēdējos septiņos gados. Arī Eiropas Savienības nodarbinātības komisārs Lāslo Andors šodien norādīja, ka šobrīd citās kopienas dalībvalstīs „dzīvo vairāk nekā trīs miljoni cilvēku no Bulgārijas un Rumānijas, un maz ticams, ka pēc pēdējo ierobežojumu atcelšanas būs liels pieaugums."
