Vēl iepriekš atbalstu šādai misijai izteica arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Tomēr vairāki citi politiķi norāda, ka vēl ir daudz neskaidrību par juridiskām un praktiskām detaļām. Arī Lībijas valdība noraidoši izteikusies par šo plānu. Tieši no Lībijas uz Eiropu bieži vien bēgļi arī dodas uz Eiropu.
Jauna ES militāra jūras misija ar mērķi pārtvert un nogremdēt cilvēku kontrabandistu izmantotos kuģus ir viens būtiskākajiem atbildes soļiem, ko Eiropa vēlas spert, lai mazinātu migrantu pieplūdumu no Ziemeļāfrikas.
Bloka dalībvalstu ministri vienojušies īstenot šo misiju soli pa solim, sākot ar informācijas ievākšanu par kontrabandistiem, izmantojot radarus, satelīta attēlus un izlūkošanas lidmašīnas. Pēc tam plānots iznīcināt kuģus un laivas, kuras izmanto nelikumīgā cilvēku pārvadāšanā. Savus kuģus operācijā sola iesaistīt Lielbritānija, Francija, Vācija, Spānija un Itālija. Misijas štābs atradīsies Romā, un to vadīs itāļu admirālis. ES augstā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Federika Mogerīni pavēstīja, ka misija varētu oficiāli sākt darboties jau jūnijā un to varētu atbalstīt arī ANO Drošības padome.
Brisele vēlas iegūt apstiprinājumu misijai arī no Lībijas, lai gan tur valda politisks haoss un par varu cīnās divas valdības un parlamenti. Starptautiski atzītā valdība, kas bāzējas ostas pilsētā Tubrukā, jau paziņojusi, ka jebkādas militāras darbības jāīsteno sadarbībā ar Lībijas varasiestādēm. Militārs risinājums cīņā ar nelegālo imigrantu laivām Lībijas ūdeņos vai ārpus tiem netiek uzskatīts par humānu.
Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) pirmdien Briselē sacīja, ka atbalsta šādu pieeju.
“Man liekas, ka kopumā ideja nav slikta, jo ir vieglāk cīnīties ar potenciālo apdraudējuma avotu tur, kur tas veidojas, nevis pēc tam, kad kuģi jau nonāk līdz Eiropai. Un bieži vien tajos ir tikai bēgļi bez nosacīti iesaistītajām personām,” sacīja Vējonis.
Tomēr gan Vējonis, gan arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) atzīst, ka vēl ir ļoti daudz neskaidrību par to, kā tieši varētu notikt šāda kuģu pārtveršanas un iznīcināšanas operācija.
Tādēļ pagaidām uzsvars tiek likts uz izlūkdienestu sniegtās informācijas apkopošanu, lai labāk izprastu, kā darbojas cilvēku kontrabandistu grupas.
“Kas attiecas uz konkrētu militāro misiju īstenošanu, šeit tomēr vēl ir jāvienojas par juridisko rāmi. Vai nu tā ir ANO Drošības padomes rezolūcija vai nu Lībijas varas iestāžu lūgums. Tajā pašā laikā, ņemot vērā, kāda situācija Lībijā ir iekšpolitiski, ņemot vērā, ka šajā valstī faktiski notiek pilsoņu karš, tad tas ir samērā grūts process,” norādīja Rinkēvičs.
ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle ir arī Krievija, tādēļ misijas uzsākšanai ir nepieciešama arī tās piekrišana. Pēc neoficiālās informācijas, Krievija varētu šādai operācijai piekrist, ja noziedznieku kuģi tiks vienīgi pārtverti, bet ne iznīcināti.
Nepieciešamību saņemt ANO mandātu uzsver arī Zviedrijas aizsardzības ministrs Peters Hulkvists.
“Ir ļoti būtiski, lai mēs iegūtu ANO Drošības padomes mandātu. Tomēr vēl ir pāragri runāt par to, kādu tieši operāciju mēs varētu veikt un kāda tai būs ietekme. Mēs vēl neesam tik tālu nonākuši,” sacīja Hulkvists.
Iespējams, ANO rezolūciju izdosies pieņemt līdz jūnija beigām, kad ir paredzēta Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju sanāksme. Tajā varētu tikt pieņemts lēmums par faktiskās misijas uzsākšanu. Misijas uzsākšanu atbalsta arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Jauno militāro jūras operāciju, visticamāk, vadīs Itālijas admirālis un arī tās galvenā mītne atradīsies šajā valstī.
