ES prezidentūru no Austrijas pārņem Rumānija

No otrdienas, 1.janvāra, Eiropas Savienības (ES) prezidentūru rotācijas kārtībā pārņem Rumānija. Tās prezidentūras laikā paredzētas gan Eiroparlamenta vēlēšanas, gan gaidāma Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES). Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers paudis bažas, vai iekšējo nesaskaņu dēļ Rumānija spēs pienācīgi pildīt tai uzticētās pilnvaras.

Eiropadomes prezidējošās valsts pilnvaras pārņem RumānijaUģis Lībietis
    Kopš iestāšanās ES 2007.gadā Rumānija vienmēr ir bijusi viena no tām valstīm, kurās atbalsts 28 valstu blokam ir bijis viens no augstākajiem. Iespējams, tas saistāms ar milzīgajiem kohēzijas fondu līdzekļiem, ko gadu gaitā Rumānija saņēmusi. Tie ir aptuveni 32 miljardi eiro, kas snieguši ievērojamu atbalstu vienai no bloka nabadzīgākajām valstīm. Taču pēdējo gadu laikā Bukarestes attiecības ar Briseli ir ievērojami pasliktinājušās, un daudzi politikas eksperti uzskata, ka Rumānija sāk arvien vairāk līdzināties Polijai un Ungārijai, kuras jau ir nonākušas pamatīgās kritikas krustugunīs par likuma varas apdraudējumu šajās valstīs.

     

    Pagājušā gada beigās ES prezidents Junkers atzina, ka tehniski Rumānija ir sagatavojusies Eiropadomes prezidentūras novadīšanai, taču, viņaprāt, Bukareste ne līdz galam apzinās, ko nozīmē pārvaldīt 28 valstu darbu.  Šādam darbam nepieciešama spēja ieklausīties dažādos viedokļos un spēja runāt vienā balsī, kā arī spēja personiskās intereses atstāt otrajā plānā.

    Taču pašā Rumānijā ir vērojama gan sabiedrības, gan politisko aprindu šķelšanās, Sociāldemokrātu vadītajai valdībai bieži vien nonākot pretrunās ar proeiropeiski noskaņoto Valsts prezidentu Klausu Johanni.

    Prezidents pagājušajā mēnesī pat izteicās, ka Rumānija nav gatava savai jaunajai lomai, taču vēlāk no šiem apgalvojumiem atkāpās. Turklāt neskaidrību vairo arī fakts, ka Sociāldemokrātu valdība iekšējo nesaskaņu dēļ ir zaudējusi vairākumu parlamenta apakšpalātā, bet par savu atkāpšanos vēl novembrī paziņoja ES lietu ministrs Viktors Negresku. Jaunais ministrs Džordže Ciamba gan paudis pārliecību, ka pašmāju politiskās svārtības ir jāskata atdalīti no Eiropadomes prezidentūras, kuras vadība galvenokārt esot ierēdņu un diplomātu rokās.

    Atšķirīgu viedokli no Junkera paudis Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, kurš otrdien, 1.janvārī, paudis pārliecību, ka Rumānija tiks galā ar izvirzītajiem uzdevumiem.  Savukārt Rumānijas premjerministre Viorika Dancila izteikusies, ka ir apņēmības pilna nodemonstrēt Romānijas spējas būt par uzticamu partneri, kurš spēj apvienot Eiropas projektu un nodrošināt tā saliedētību.

    Šādi mērķi izvirzīti arī Rumānijas prezidentūras prioritātēs, starp kurām ir jau minētā saliedētība un kopējas Eiropas vērtības, kas tiek sapastas kā vienotība, vienāda attieksme un tuvināšanās jeb konverģence.

    Pagaidām ir grūti teikt, vai šos izvirzītos mērķus patiesi izdosies īstenot dzīvē, jo Rumānijas prezidentūra noritēs laikā, kad ES priekšā stāv vairāki ļoti nopietni izaicinājumi – gaidāmā Lielbritānijas izstāšanās no ES, Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās savas pozīcijas ievērojami varētu nostiprināt dažādi populistiskie spēki, kā arī sarežģītās diskusijas par nākamo daudzgadu budžetu.

    Ciamba arī norādījis, ka vēlētos panākt galējo vienošanos jautājumos par migrācijas un patvēruma pakotnēm, taču šie jautājumi esot ļoti smagi un salīdzinoši nelielajā atvēlētajā laikā sasniedzamais progress būšot atkarīgs arī no tā, kādā stāvoklī šo jautājumu lemšanu būs atstājusi Austrijas prezidentūra.

    Rumānijas prezidentūra Eiropadomē turpināsies līdz jūnija beigām, kad rotācijas kātībā prezidējošās valsts pilnvaras pārņems Somija.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti