ES politiķi: Jāstiprina sadarbība veselības aprūpes jomā, tai jāatvēl vairāk naudas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Vairāk nekā 60% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Eiropas Savienībai (ES) būtu jābūt lielākām pilnvarām veselības aprūpes jomā. It sevišķi gadījumos, kad runa ir par epidēmijām, kas skar vairākas valstis. Līdz šim veselības aprūpe pārsvarā ir bijusi katras valdības, nevis Eiropas pārziņā. Tagad tiek rosināts stiprināt sadarbību šajā jomā. Tomēr pārāk daudz naudas turpmāko septiņu gadu laikā šim mērķim nav atvēlēts.

ES politiķi: Jāstiprina sadarbība veselības aprūpes jomā, tai jāatvēl vairāk naudas
00:00 / 05:13
Lejuplādēt

Jaunā Eiropas veselības aprūpes programma, ko piedāvāja izveidot Eiropas Komisija (EK), ir starp tām iniciatīvām, kas Eiropas līderu garo sarunu laikā tika pamatīgi samazināta. Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena deputātiem atzina, ka daudziem būs grūti ''norīt'' panākto kompromisu par daudzgadu budžetu.

Vienošanās kritiķu vidū ir arī Eiropas Tautas partijas grupas vadītājs Manfrēds Vēbers.

„Pirms ievēlēšanas parlamentā es esmu devis solījumus saviem vēlētājiem. Tostarp Eiropas Tautas partija solīja, ka Eiropa kopīgi mēģinās tikt galā ar tādām lielām slimībām kā vēzis. Bet tagad ir krasi samazināts veselības aprūpes budžets. Turklāt tas notiek koronavīrusa izplatības laikā. Tas ir vienkārši neticami, ka mēs tā rīkojamies,'' teica Vēbers.

Tomēr vienošanās aizstāvji norāda, ka naudas veselības aprūpei un citām vajadzībām tik un tā būs vairāk, nekā ir bijis līdz šim. Tikai pieaugums turpmākajos septiņos gados nebūs tik liels, kā bija sākotnēji rosināts.

Eiropas Savienības veselības komisāre Stella Kirjakidesa sola strādāt pie starpvalstu sadarbības uzlabošanas:

„Tuvāko mēnešu laikā mēs rosināsim stiprināt Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru, lai uzlabotu tā spēju koordinēt rīcību un sniegt atbildi krīzes situācijās.

Tāpat mēs rosināsim stiprināt Eiropas Zāļu aģentūru, lai garantētu, ka tā var efektīvi koordinēt mūsu rīcību ar mērķi izvairīties no zāļu trūkuma. Mēs arī vēlamies saprast, kā būtu iespējams uzlabot sadarbību pārrobežu veselības apdraudējuma gadījumos.”

Ciešāku sadarbību un skaidrākus noteikumus vēlētos redzēt arī Bulgārijas premjers Boiko Borisovs. Jau pieminētajā Eiropas Savienības līderu samitā Borisovs pauda nožēlu, ka runa galvenokārt bija par naudu, nevis par cīņu ar koronavīrusu.

„Es gribētu atzīmēt - esmu nedaudz sarūgtināts, ka diskusiju laikā mēs nerunājam par koronavīrusa radītajiem draudiem. Mēs nerunājam par šī vīrusa radītajām sekām mūsu valstīs. Es uzskatu, ka mums ir nepieciešams kopīgs veselības protokols jeb kopīgi noteikumi, kas attiektos ne tikai uz Eiropas Savienību, bet arī uz Balkānu valstīm, jo tās ir izvietotas starp mūsu dalībvalstīm. Mums ir jārunā par to, kā mēs varam turpināt cīņu ar koronavīrusu, jo es negribu rudenī atkal uzrunāt iedzīvotājus ar tādu pašu vēstījumu kā pavasarī,” sacīja Borisovs.

Tik tiešām, pieeja cīņai ar koronavīrusu un arī ieviestie ierobežojumi katrā Eiropas valstī bija atšķirīgi. Iespējams, tas bija viens no faktoriem, kas ietekmēja arī iedzīvotāju vērtējumu par to, kā Eiropas Savienība rīkojas šīs krīzes laikā.

Pēc Eiropas Parlamenta pasūtījuma jūnijā veiktā aptauja parāda, ka vairums eiropiešu vēlas, lai Briselei būtu lielāka teikšana medicīnas jomā. Latvijā šādu nostāju ieņem 62% iedzīvotāju, savukārt daudzās citās valstīs tā domā vairāk nekā 70% respondentu.

Sadarbības uzlabošanu akcentēja arī sociāldemokrātu grupas deputāte no Zviedrijas Helēne Fritzona.

“Mums būtu jāizveido Eiropas Veselības savienība, jo

ir svarīgi, lai mēs gūtu mācības un saprastu, kā mēs nākotnē varētu veiksmīgāk tikt galā ar šādām situācijām. Mums ir pienākums uzlabot pieeju zālēm un medicīnas aprīkojumam, lai tiem, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams, varētu to iegūt. Mums ir vajadzīga ciešāka sadarbība,” atzina Fritzona.

Savukārt beļģu ārste un deputāte Petra de Satera no Zaļo grupas atgādināja, ka Eiropas Savienībai ir arī loma slimību profilakses jomā:

„Vispirms mums būtu jāpievērš uzmanība profilaksei, jo tas sniedz ieguvumus gan iedzīvotājiem, gan valstu veselības budžetiem. Otrkārt, ir jāpārskata mūsu farmācijas sistēmas darbība, lai nodrošinātu, ka visiem ir pieejamas zāles par pieņemamām cenām. Treškārt, stiprināsim vienotu pieeju, jo jebkādi mēģinājumi izveidot veselīgāku Eiropu ir nolemti neveiksmei, ja mēs neņemsim vērā savstarpējo saikni starp cilvēku un mūsu planētas veselību.”

Eiropas Veselības koalīcija, kas apvieno dažādas pacietu organizācijas, pētniecības iestādes un industrijas uzņēmumus, pauda nožēlu, ka veselībai atvēlētā nauda turpmākajos gados nebūs tik liela, kā sākotnēji plānots. Koalīcija atgādināja, ka Eiropas veselības aprūpes sistēmās ir jāveic steidzami uzlabojumi, lai tās būtu gatavas nākotnes izaicinājumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti