Tikmēr Eiropas Savienība jau ceturtdien sasauks Eiropas Savienības dalībvalstu līderu sanāksmi.
Sanāksme vēl turpinās nu jau četras stundas, un pēc Latvijas Radio rīcībā esošas informācijas Eiropas Savienība stingri nosodīs Krievijas rīcību, taču ministri vēl nevar izšķirties, vai lietot vārdu invāzija vai skaidra Ukrainas teritoriālās integritātes apdraudēšana.
Norādīs, ka Krievija skaidri un gaiši ir pārkāpusi vairākas starptautiskas vienošanās, ieskaitot 1994. gadā noslēgto Budapeštas memorandu, kurā Krievija solījusi respektēt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību.
Eiropas Savienība aicinās Krieviju nekavējoši atvilkt karaspēkus atpakaļ bāzēs.
Eiropas Savienība ir gatava turpināt sadarbību ar citām starptautiskajām organizācijām un atbalsta starptautisko novērotāju sūtīšanu uz Ukrainu.
Eiropas Savienība tāpat kā citas G8 dalībvalstis atliks dalību G8 samitā Krievijā, Sočos, kamēr situācija nebūs uzlabojusies.
ES arī pārtrauc attiecības ar Krieviju par vīzu režīma atvieglojumiem un, iespējams, vēl citos projektos.
Eiropas Savienība patur spēkā iespēju, ka pret Krieviju piemēros ieroču embargo, ja situācija pasliktināsies.
Eiropas Savienība uzteic Ukrainas reakciju un mieru šajā saspīlētajā situācijā un sola atbalstīt jauno valdību, bet tajā pašā laikā norāda, ka sagaida no Ukrainas, ka tā respektēs visus reģionus, iedzīvotāju grupas un nodrošinās aizsardzību minoritātēm.
ES ir gatava atbalstīt Ukrainu finansiāli un atbalsta to, ka uz Ukrainu jau devušies Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas eksperti.
Un Eiropas Savienība varētu ieviest, tas vēl nav pilnībā skaidrs, sankcijas Ukrainas amatpersonām, kas izsaimniekojušas valsts kasi un līdz ar to Eiropas Savienības finansējumu.
Eiropas Savienība piedāvā parakstīt asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumu un ieviest arī vīzu liberalizāciju.
Sarunas notiek nost no žurnālistu acīm, bet patlaban saprotams, ka visstingrāko rīcību pret Krievijas uzbrukumu Ukrainai vēlas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu koalīcija, kuras vidū, protams, ir arī Baltija, kā arī stingru pozīciju ietur Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts.
Tikmēr Krievija saglabā nemainīgu stāvokli un turpina uzturēt spriedzi Ukrainā. Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ir pavēstījis, ka Krievijas karaspēks nedomā no Krimas atkāpties un ir nosodījis ASV pārmetumus, nosaucot tos par draudiem Krievijai un paļaušanos uz Aukstā kara klišejām.
Jau ziņots, ka pirmdien Krievijas militārpersonas turpināja provokācijas Krimas Autonomajā republikā, kā arī ārpus tās. Krievu karavīri ar mainīgām sekmēm mēģina ieņemt stratēģiski svarīgus militāros objektus, kā arī pārvilināt ukraiņu karavīrus savās rindās. Tikmēr Krievijas militāristu darbības Ukrainā jau asi nosodījušas septiņas pasaules ekonomiski attīstītākās valstis, kā arī vairāku ārvalstu līderi.
Ukrainā novembra beigās sākās politiskā krīze, kad vairāki tūkstoši cilvēku Kijevā sākuši protestus pret valdības lēmumu neturpināt eirointegrāciju, bet veidot ciešāku sadarbību ar Krieviju. Protesti pārauguši sadursmēs ar miliciju, februārī dažu dienu laikā gājuši bojā aptuveni 100 cilvēku, rezultātā Augstākā Rada atlaida prezidentu Viktoru Janukoviču, kurš radis patvērumu Krievijā un joprojām uzskata sevi par likumīgu prezidentu. Savukārt Krievijas parlaments atļāva ievest savas armijas daļas Ukrainas autonomajā republikā Krimā.
Sestdienas vakarā Ukrainas Ārlietu ministrija vērsusies pie NATO ar lūgumu izmantot visas iespējas, lai palīdzētu Ukrainai aizsargāt tās teritoriālo suverenitāti. Tikmēr Krievijas prezidents vēl nav pieņēmis lēmumu par bruņotu intervenci kaimiņvalstī.
