ES valstīs jau ir nokļuvis aptuveni miljons Ukrainas bēgļu. Ierosinājums aktivizēt ES pagaidu aizsardzības mehānismu liecina, ka Eiropa apzinās situācijas nopietnību. Šis rīks tika radīts pirms aptuveni 20 gadiem, un pret tā izmantošanu politiķi parasti izturas ar lielu piesardzību.
Tomēr ES iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone šoreiz mudināja bloka iekšlietu ministrus spert šo soli. „Vakar es apmeklēju Polijas un Ukrainas robežu. Dienu iepriekš es biju Slovākijā. Vēl dienu agrāk es biju uz Rumānijas un Ukrainas robežas. Es gribu teikt, ka uz mani lielu iespaidu atstāja tas viss, ko eiropieši dara pie robežas kā brīvprātīgie. Viņi dod cilvēkiem ēdienu, apģērbus, bērnu ratiņus, suņu barību un visu citu, kas nepieciešams bēgļiem, tostarp atver arī savas mājas. Tā kā šajā mirklī mēs varam būt lepni, ka esam eiropieši. Bet šajā mirklī ir nepieciešami arī spēcīgi lēmumi,” sacīja Jūhansone.
Arī mūsu valsts iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!") atbalsta šādu rīcību. Viņa sacīja, ka varas iestādēm jau ir zināms – Latvijā ir ieradušies aptuveni 1000 ukraiņu. Patiesībā gan šis skaitlis varētu būt lielāks, jo Ukrainas pilsoņi var bez vīzas pārvietoties Šengenas zonā.
„Latvija atbalsta. Kaut gan mums pašiem šodien ir jau pieņemts likums Saeimā par Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstu, kas jau noregulē Ukrainas iedzīvotājiem iespēju palikt Latvijā, pieteikties īpašai vīzai, kas ļaus viņiem uzreiz strādāt un saņemt veselu virkni citu pakalpojumu un atbalsta veidu. Bet mēs neiebilstam arī pret šo direktīvas aktivizēšanu, jo citām valstīm nav tādu speciālu likumu un viņiem jābūt rāmim," norādīja Golubeva.
Ministre skaidroja, ka ir ļoti svarīgi, lai ES kopā pieņem lēmumu atbalstīt Ukrainas civiliedzīvotājus, kas pašlaik Krievijas iebrukuma dēļ vairs nevar atrasties savās pilsētās.
Līdztekus tam ES ir piešķīrusi vismaz piecus miljonus eiro humānajai palīdzībai. Par to ceturtdien Bukarestē paziņoja Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena.
Tāpat Rumānijā tiks izveidots civilās palīdzības centrs, kas koordinēs dažāda veida palīdzības sniegšanu gan bēgļiem, kuri šķērso Rumānijas robežu, gan tiem, kas patvērumu meklē Moldovā. Rumānijas prezidents Klauss Johaniss sacīja, ka centrs būs liels un savu darbību attīstīs pakāpeniski.
„Mēs uzskatām, ka situācija Ukrainā pasliktināsies un šai valstij būs nepieciešama papildu palīdzība. Tādēļ mēs strādāsim vairākos posmos,” skaidroja Rumānijas prezidents.
Palīdzību ukraiņiem ir gatava sniegt arī Īrija, Šveice un Norvēģija. Tostarp Dublina ir atcēlusi prasību pēc vīzas saņemšanas un ir gatava uzņemt vairākus desmitus tūkstošus ukraiņu.
KONTEKSTS:
Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā februāra beigās tūkstošiem cilvēku devās bēgļu gaitās. Nedēļu kopš iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati.
Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku.
Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu, un tam Latvijā varētu būt vajadzīgi 34,7 miljoni eiro. Latvijas valstspilsētas ir gatavas uzņemt līdz 6000 Ukrainas bēgļu. Līdz 2.martam Latvijā bija ieradušies vairāk nekā 750 Ukrainas valstspiederīgo.
Lai sniegtu vienotu palīdzību Ukrainai un Ukrainas bēgļiem, darbojas Latvijas nevalstiskā sektora izveidota tīmekļvietne www.ukraine-latvia.com. Platformā "Ziedot.lv" Ukrainas cilvēkiem piecu dienu laikā saziedoti vairāk nekā 4 miljoni eiro.
Valsts pārvalde un nevalstiskās organizācijas (NVO) aicina cilvēkus neorganizēt palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem pašiem un nevest to uz Polijas–Ukrainas robežu, jo, kā apstiprina organizācijas un valsts iestādes Polijā un Ukrainā, tas ir bīstami, turklāt tādējādi rodas haoss un rindas, kas kavē ukraiņu bēgļu nokļūšanu drošībā Eiropas Savienībā.
