Kopienas institūcijas uzstāj, ka vadlīnijas uzlabos konflikta zonās dzīvojošo situāciju.
Noteikumi, par kuriem galīgā vienošanās gaidāmā tuvākajos mēnešos, uzliek par pienākumu Eiropas Savienības uzņēmumiem pārbaudīt importēto izejmateriālu izcelsmi. Tomēr tie neuzliek par pienākumu pārbaudīt, vai konfliktu izrakteņi nav izmantoti jau gatavos produktos, kas tiek importēti. Cilvēktiesību organizācijas to uzskata par nopietnu trūkumu.
Gaidāmo Eiropas Savienības noteikumu mērķis ir, lai Eiropas uzņēmumi atbildīgāk un stingrāk kontrolētu derīgo izrakteņu, piemēram, volframa, alvas, tantala un zelta izcelsmi. Šos metālu bieži izmanto mobilajos telefonos, portatīvajos datoros un juvelierizstrādājumus.
Eiropas Savienības importētājiem būs jāpārbauda attiecīgo izejmateriālu izcelsme, lai noskaidrotu, vai tie nenāk no konfliktu zonām. Mērķis ir panākt, lai peļņa no tā dēvētajiem „asiņainajiem metāliem” jeb izrakteņiem no konfliktu zonām nenonāk bruņotu grupējumu rokās, piemēram, Āfrikā Kongo Demokrātiskajā Republikā.
Eiropas Savienības tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma paziņoja, ka kopienai ir jāuzņemas atbildība un jāsalauž izrakteņu tirdzniecību un konfliktu finansēšanas loks.
„Esmu ļoti priecīga. Es domāju, tas pierāda, ka Eiropas Savienība kā lielākais tirdzniecības bloks pasaulē var tirgoties atbildīgā un uz vērtībām balstītā veidā,” pauda Malmstrēma.
Eiropas Parlamenta un Komisijas amatpersonas, kas izstrādāja vienošanas, pauda pārliecību, ka tā cilvēku dzīves konfliktu zonās.
Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs Bernds Lange pauda pārliecību, ka “vienošanās un politiskā sapratne mainīs situāciju cilvēkiem, kas dzīvo konfliktu reģionos”.
“Mums ir jābūt atbildīgiem par viņu labklājību, un šis ir liels solis uz priekšu,” uzsvēra Lange.
Ber par Eiropas Parlamenta nostājas izstrādi atbildīgais deputāts Juļjus Vinklers paziņoja, ka šie noteikumi dos savu artavu arī migrācijas krīzes risināšanā.
„Mums Eiropas Savienībā būs konfliktu izrakteņu noteikumi. Esam pie tā strādājuši, vienmēr paturot prātā cilvēku intereses, kuri dzīvo konfliktu reģionos. Mēs vēlamies nodrošināt, lai viņiem ir labāka dzīve, un es domāju, ka šiem noteikumiem arī ir ļoti svarīga nozīme migrācijas krīzes kontekstā. Eiropas Savienība saka, ka mums ir jāpalīdz un jāatbalsta konfliktu zonās dzīvojošās kopienas un jāiznīcina iemesli, kas liek cilvēkiem kļūt par ekonomiskajiem migrantiem,” norādīja Vinklers.
Apstiprināt noteikumus galīgā versijā paredzēts tuvāko mēnešu laiku. Tie uzliek par pienākumu Eiropas Savienības kausēšanas un apstrādes uzņēmumiem apstiprināt izejmateriālu izcelsmi, vai tie nenāk no konfliktu zonām.
Tomēr vienošanās šādu pienākumu neuzliek attiecībā uz importētiem jau gataviem produktiem, kuros varētu atrasties „konfliktu izrakteņi”.
Salīdzinot ar Savienoto Valstu likumiem, Eiropas Savienības notikumi ir plašāki ģeogrāfiskā ziņā, jo tie attiecas uz konfliktu izrakteņiem visā pasaulē, kamēr ASV likums uz tiem, kas nāk no Kongo Demokrātiskās Republikas un tās deviņām kaimiņvalstīm.
Bet Savienoto Valstu noteikumi par pārbaudēm attiecas ne tikai uz izejmateriālu importu, bet jau gataviem produktiem kā mobilajiem telefoniem, elektroniku un automašīnām, kur varētu būt izmantoti „asiņainie metāli”.
Šī iemesla dēļ Eiropas Savienības noteikumi izpelnījušies cilvēktiesību organizāciju kritiku. “Amnesty International”, kaut atzina, ka tas ir solis pareizajā virzienā, norādīja, ka priekšlikumam ir nozīmīgi trūkumi. Tostarp fakts, ka noteikumi neattiecas uz uzņēmumiem ārpus Eiropas Savienības, kas var turpināt ražot produktus, kuros izmantoti „konfliktu izrakteņi”, bet kopienas uzņēmumiem importējot nav pienākums to pārbaudīt.
