ES plāno atzīt kodolenerģiju un dabasgāzi kā «zaļus» investīciju avotus; Vācija neapmierināta
Ja lielākā daļa dalībvalstu to atbalstīs, tas kļūs par Eiropas Savienības tiesību aktu, kas stāsies spēkā no 2023. gada.
Tomēr dalībvalstu viedokļi par to, vai kodolenerģija kategorizējama kā ''zaļā'', ir krasi atšķirīgi, un tādi tie jo īpaši ir divām bloka lielvarām – Francijai un Vācijai.
Komisija sestdien, 1. janvārī, apstiprināja, ka ir sākusi konsultācijas ar dalībvalstīm par priekšlikumu, kur tas attiecas uz kodolenerģiju un gāzes enerģiju.
Francija ir panākusi, ka priekšlikuma tekstā tiek iekļauta kodolenerģija – tās galvenais enerģijas avots. Tikmēr Vācija, kas gatavojas slēgt visas savas atomelektrostacijas, nosodījusi šo piedāvājumu, un Vācijas vicekanclers Roberts Hābeks jau sacījis, ka Berlīne nevar atbalstīt ierosināto shēmu.
