ĪSUMĀ:
- EP sēde pustukšā zālē; piedalās tikai Beļģijā dzīvojošie deputāti.
- Pārējie EP deputāti balsos caur e-pastu. Lēmumu pieņemšana būs ilgāka.
- Rosina atcelt tukšos avioreisus, ko veic, lai saglabātu laika nišu lidostā.
- Dalībvalstu atbalstam plāno 37 miljardus eiro, kas ir kohēzijai neizmantotā naudu.
- Latvijai varētu tikt nepilni 800 miljoni eiro.
- Plāno paplašināt solidaritātes atbalsta fondu.
- ES valstu līderi video konferencē pārrunās vispārējo atbildi uz krīzi
- Daļa valstu vēlas veidot „koronas vērtspapīrus”; Vācija un ziemeļvalstis iebilst.
Ceturtdien, 26. martā, gandrīz tukšā plenārsēžu zālē Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli atklāja parlamenta sēdi. Koronavīrusa uzliesmojums ir radījis pamatīgu izaicinājumu arī eiroparlamentāriešiem. Bez deputātu atbalsta nav iespējams pieņemt trīs būtiskus lēmumus cīņai ar šīs epidēmijas sekām. Bet ceļošanas ierobežojumu dēļ vairums deputātu nevar ierasties Briselē, lai atdotu savu balsi.
Līdz ar to Eiropas Parlaments ir nolēmis, ka deputāti varēs balsot pa e-pastu. Proti, parlamentārieši mājās izdrukās balsošanas biļetenus, atzīmēs savu balsojumu, ieskenēs vai nofotografēs šo dokumentu un pa e-pastu nosūtīs parlamentam. Šādi balsu skaitīšana aizņems vairāk laika nekā parasti, bet lēmumus dienas laikā varēs pieņemt.
Kādas iniciatīvas deputāti gatavojas apstiprināt?
Viena no tām skar tukšos lidojumus. Pašreizējie noteikumi paredz, ka aviokompānijām ir jāveic kaut vai tukši vai gandrīz tukši reisus tikai tāpēc, lai saglabātu savu laika nišu lidostā. Eiropas Komisija piedāvā uz laiku atcelt šo prasību, jo pašlaik pārvadājumu apjoms ir krasi samazinājies un lidsabiedrībām tāpat ir lieli zaudējumi. Tas nākšot par labu arī klimatam.
Tāpat tiek plānots novirzīt 37 miljardus eiro dalībvalstu atbalstam. Pārsvarā tā ir neizmantotā nauda no kohēzijas fondiem, kas valstīm būtu bijis jāatgriež Eiropas Savienības budžetā. Tagad šie līdzekļi tiks atstāti valstu pārziņā un tos varēs izmantot cīņai ar vīrusa sekām.
Latvijai no šīs atbalsta programmas tiek nepilni 800 miljoni eiro.
Treškārt, ir plānots balsot arī par Solidaritātes fonda atbalsta paplašināšanu, lai iekļautu tajā sabiedrības veselības krīzes. Tas ļautu piešķirt visām valstīm vēl aptuveni 800 miljonus eiro.
ES valstu līderi
Savukārt vēlā pēcpusdienā arī Eiropas Savienības dalībvalstu premjeri, prezidenti un kancleri mēģinās koordinēt vispārējo atbildi uz pašreizējo krīzi. Viņiem ir paredzēta jau trešā video konference.
Valstu līderi runās gan par vīrusa izplatības mazināšanu, gan par brīvu preču plūsmas nodrošināšanu, gan par kopīgiem medicīnas ekipējuma un aizsarglīdzekļu iepirkumiem. Ir svarīgi arī diskutēt par kopīgiem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem.
Ir valstis, kas vēlas izveidot tā dēvētos „koronas vērtspapīrus” jeb kopējās Eiropas Savienības parādzīmes, lai finansētu cīņu ar šīs krīzes sekām.
Bet Vācija un vairums ziemeļvalstu tam turpina iebilst.
Koordinācija ir būtiska arī tādēļ, ka lielākā daļa jautājumu, ko skar šī krīze, ir katras valdības, nevis Eiropas Savienības pārziņā. Tādēļ piespiest valdības kaut ko darīt nemaz nav iespējams.
Tomēr diplomāti norāda, ka pēc sākotnējā haosa sadarbība starp valstīm pamazām atsākas.
KONTEKSTS:
Pasaulē izplatoties Covid-19, Pasaules Veselības organizācija atzina, ka saslimstība sasniegusi globālās pandēmijas līmeni. Daudzās pasaules valstīs ieviesti stingri ierobežojumi - atcelti masu pasākumi, slēgtas robežas, skolas un citas iestādes.
