Šveices banku sistēma tradicionāli ir uzskatīta par vienu no pašām drošākajām pasaulē, īpaši izpelnoties slavu ar savu slepenību.
Taču pēdējo gadu laikā Šveices bankas ir pakļautas ES valstu un arī ASV kritikai. Piemēram, ASV puse bija norādījusi, ka gadījumā, ja Šveice nesniegs informāciju par ASV pilsoņu banku kontiem, ASV varētu samazināt naudas pārskaitījumus caur šīm bankām. Arī ES ir pastiprinājusi cīņu ar nodokļu nemaksāšanu un krāpšanos, kas dalībvalstu budžetiem nodarot aptuveni triljonu eiro lielus zaudējumus gadā.
ES pēdējā laikā satricinājis arī tā dēvētais "LuxLeaks" skandāls, kurā atklājās, ka daudzas ietekmīgas kompānijas bija izmantojušas Luksemburgas likumdošanas un nodokļu sistēmas priekšrocības, lai saņemtu milzīgas nodokļu atlaides.
Pakļaujoties šādam spiedienam, Šveice ir piekritusi parakstīt automātiskas datu apmaiņas līgumus.
Saskaņā ar jauno līgumu, ES un Šveice, sākot ar 2018. gadu, automātiski apmainīsies ar informāciju par banku kontu īpašniekiem, tostarp uzņēmumiem. Šī informācija iekļaus konta turētāja vārdu, adresi, nodokļu maksātāja numuru, dzimšanas datus un bankas bilanci un ar to plānots apmainīties reizi gadā.
Kā pēc līguma parakstīšanas sacīja Eiropadomes prezidējošās valsts Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs, jaunā vienošanās ir signāls par to, ka Eiropa ir apņēmusies cīņu pret nodokļu nemaksātājiem turpināt. "Šis līgums parāda, ka Eiropas Savienības dalībvalstis no vienas puses un Šveice no otras puses ir ne tikai politiski apņēmušās veicināt godīgu konkurenci un nodokļu maksāšanu," teica Reirs. "Mums ir arī kopīgs mērķis panākt globālu nodokļu maksāšanu un datu apmaiņu par dažādām finanšu institūcijām. Tieši tāpēc šī līguma parakstīšana ir spēcīgs signāls par ES un Šveices vēlmi nodrošināt, ka cīņa ar izvairīšanos no nodokļiem un krāpšanos tiks turpināta," norādīja Latvijas finanšu ministrs.
Arī ES nodokļu komisārs Pjērs Moskovisi paudis pārliecību, ka noslēgtais līgums ir vēl viens trieciens tiem, kuri izvairās no nodokļu maksāšanas un vēl viens solis daudz godīgākai nodokļu sistēmai Eiropā. Moskovisi norādījis, ka ES uzņemas vadošo lomu un paudis cerību, ka starptautiskie partneri sekos šim piemēram. "Šī ir vēsturiska vienošanās. Tā ir vēsturiska politiskā, simboliskā un ekonomiskā ziņā. Šī vienošanās ievada jaunu ēru finanšu caurskatāmībā starp un Šveici," teica Moskovisi.
Kā norādīts EK paziņojumā, panāktā caurskatāmība ne tikai uzlabos dalībvalstu spējas izsekot un apkarot nodokļu nemaksātājus, bet arī kalpos par pamudinājumu neslēpt savus ienākumus un īpašumus ārvalstīs ar mērķi izvairīties no nodokļiem. Turklāt jāpiebilst, ka Šveice ir tikai viena no valstīm, ar kurām plānots noslēgt šādu līgumu. Eiropas komisija pašlaik risina sarunas par līdzīgu vienošanos noslēgšanu arī ar Andoru, Lihtenšteinu, Monako un Sanmarino. Iespējams, ka tos būs iespējams parakstīt jau šogad.
Noslēgumā vien jāpiebilst, ka Šveices parlamentam noslēgtais līgums ar ES vēl ir jāratificē un nav izslēgts, ka šo jautājumu varētu izskatīt arī referendumā.
