ES klimata un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete piektdienas pēcpusdienā neslēpa prieku, ka visas 28 valstis ir atbalstījušas Parīzes Klimata vienošanās ratifikāciju ES līmenī.
"Mūsu reputācija bija apdraudēta, jo daudzi teica, ka Eiropa ir pārāk sarežģīti uzbūvēta, lai spētu ātri vienoties," norādīja Kanjete.
"Tāpat viņi teica, ka mums priekšā stāv pārāk daudz šķēršļu un ka mēs mākam tikai runāt. Šodien mēs skaidri pierādījām, ka esam gatavi rīkoties. Šīs dienas vienošanās parāda, ka mēs esam vienoti un solidāri un valstis ir gatavas risināt problēmas kopīgi, tāpat kā mēs to darījām Parīzē," norādīja Kanjete.
Parasti līdzīgās situācijās Brisele vispirms sagaida brīdi, kad katras dalībvalsts parlaments ir ratificējis starptautisko dokumentu un tikai pēc tam apstiprina to arī kopienas līmenī. Tomēr šoreiz, lai paātrinātu rīcību cīņai ar globālām klimata pārmaiņām, tika nolemts rīkoties pretēji.
Parīzes Klimata vienošanās var stāties spēkā tikai tad, ja to parakstīs un ratificēs vismaz 55 valstis, kas kopumā rada vismaz 55% no pasaules izmešiem. Nepieciešamais valstu skaits jau ir sasniegts, tomēr tās kopumā veido tikai 48% no globāliem izmešiem.
Tādēļ ratifikācija no Eiropas Savienības puses kopā ar tādām vadošajām ekonomikām kā Vācija ļaus jau drīzumā sasniegt nepieciešamo mērķi, lai Parīzes vienošanās stātos spēkā.
Pašreiz prezidējošās valsts Slovākijas vides ministrs Lāslo Solimoss atzina, ka Eiropas valstis atrodas atšķirīgās situācijās un tādēļ būs jāpieliek daudz pūļu, lai solīto īstenotu dzīvē. "ES izrādīja atbildīgu rīcību, kā arī aktīvu interesi apturēt mūsu planētas sasilšanu. ES bija viena no Parīzes Klimata vienošanās dibinātājiem. Tādēļ ir ļoti būtiski, lai mēs pēc iespējas ātrāk sāktu to īstenot dzīvē," pauž Solimoss.
Viena no valstīm, kas līdz šim diezgan asi iestājās pret Parīzes Klimata vienošanās ietvertajām prasībām, bija Polija.
Ogļu ieguve un izmantošana elektroenerģijas ražošanā Polijā joprojām rada gan nozīmīgu darbavietu skaitu, gan arī ekonomisko pienesumu.
Turklāt tas ir tikai viens piemērs. Arī Īrija nevar ratificēt Parīzes Klimata vienošanos, kamēr nebūs skaidrs, kādu ietekmi tā atstās uz lauksaimniecību. Lai gan Latvijai piedāvātais samazinājumu mērķis ir krietni mazāks nekā daudzām citām valstīm, arī pie mums ir paredzamas smagas diskusijas par potenciālo ietekmi uz zemkopību. Saeima līdz šim vēl nav ratificējusi Parīzes Klimata vienošanos.
Šis vēsturiskais dokuments tika noslēgts aizvadītā gada decembra beigās, un tā mērķis ir nepieļaut neatgriezeniskas klimata pārmaiņas uz mūsu planētas.
