Sankcijas stāsies spēkā pēc dažām dienām, jo Eiropas Savienība seko līdzi notikumu attīstībai Ukrainā pēc tam, kad Ukraina un prokrieviskie separātisti vienojās par miera plānu un uguns pārtraukšanu, atsaucoties uz Eiropas Padomes priekšsēdētāju Hermanu van Rompeju, vēsta raidsabiedrība BBC.
Iepriekš Briselē 28 ES valsti pārstāvji principiāli vienojušies par galvenajiem jaunās sankcijas paketes nosacījumiem, taču uz kādu laiku atlikuši galīgo lēmumu.
BBC vēsta, ka lēmuma pieņemšanu kavēja Somijas nostāja – tās premjers Alekss Stubss vēlējies detalizētāku sankciju ieviešanas mehānisma izstrādi.
Neoficiāli izskanējis, ka pret sankciju smagumu iebildusi kāda no Eiropas Savienības Austrumu bloka jaunajām valstīm, vai, iespējams, pat vairākas. Ukrainas mediji minējuši Itāliju, Vāciju, Austriju, Kipru un Somiju. Iepriekš pret sankcijām asi iebilda Slovākija un Ungārija, norādot, ka sankcijas apdraud valstu ekonomiku.
Savukārt "Reuters" vēsta, ka dažas ES valstis piedāvāja atlikt sankciju ieviešanu, lai dotu iespēju noturēt trauslo vienošanos par uguns pārtraukšanu Ukrainā. „Reuters”, atsaucoties uz ES diplomātu, ziņo, ka Austrija, Somija, Zviedrija, Kipra un Slovākija pirms sankciju pastiprināšanas vēlējās nogaidīt ilgāk, kamēr Austrumukrainā ir spēkā vienošanās par uguns pārtraukšanu un kamēr tā netiek pārkāpta.
„Reuters” arī ziņo, ka Vācijas kanclere Angela Merkele pirmdien Berlīnē slēgtajā tikšanās ar parlamentāriešiem skaidrojusi, ka jaunās sankcijas nepieciešamas par spīti uguns pārtraukšanai. Viņa norādījusi, ka Krievija iepriekš jau vairākas reizes ir mānījusi rietumvalstis un lauzusi solījumus, un Krievijas armijas daļas aizvien atrodas Ukrainā, atstāstījuši tikšanās dalībnieki. Merkele esot uzsvērusi, ka šoreiz ES jārīkojas izlēmīgi.
Pagaidām jaunās sankciju paketes saturs vēl nav publiskots, bet paredzams, ka Eiropas Savienība balstīsies uz jau iepriekš pieņemto sankciju bāzes, tās paplašinot, un papildinās „melno sarakstu” ar personu vārdiem, kam liegs iebraukt ES teritorijā, un kompānijām, kam liegs piekļūt ES finanšu tirgiem.
Sankcijas vērsīs arī pret enerģētikas un aizsardzības sektoru un liegs Eiropas Savienībai uz Krieviju eksportēt jaunākās tehnoloģijas, kas nepieciešamas, piemēram, enerģijas ieguvē.
Taču, kad sankcijas tieši stāsies spēkā, vēl ir atvērts jautājums. „Reuters” vēsta, ka ES valstu vēstnieki varētu vēlreiz spriest par sankcijām trešdien.
Atkarībā no situācijas ES būs gatava pārskatīt visas sankcijas vai to daļu, paziņoja van Rompejs.
Jau ziņots, ka pirmdien bija paredzēts oficiāli apstiprināt ES jaunās sankcijas pret Krieviju, kuras pēc dalībvalstu aicinājuma izstrādājuši Eiropas Savienības institūciju eksperti un kam spēkā būtu jāstājas otrdien. Van Rompejs paziņoja, ka ES gatava pārskatīt sankcijas pret Krieviju, ja vien pamiers starp Maskavas atbalstītajiem separātistiem un Ukrainas varu noturēsies.
Mediji vēstīja, sagaidāms, ka nevēlamo personu vidū varētu būt vēl 20 Kremlim tuvu stāvoši cilvēki, viņu vidū, iespējams, arī aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, savukārt kompāniju sarakstā būs Krievijas enerģētikas giganti "Roseneft", "Gazpromneft", "Transneft" un citi.
Tas nozīmē, ka kompānijām būs liegts piekļūt Eiropas finanšu tirgum, tās nevarēs iegūt ilgtermiņa kredītus. Savukārt vairākiem Krievijas ieroču ražotājiem, piemēram, "Kalašņikov" būs liegts eksportēt savu preci uz Eiropu. Sagaidāms būs arī liegums Eiropai uz Krieviju vest jaunākās tehnoloģijas, kas Krievijai nepieciešamas, piemēram, naftas un gāzes ieguvē.
Maskava savukārt draud atbildēt ar savas gaisa telpas slēgšanu komerciāliem lidojumiem.
Kopš piektdienas, kad tika izsludināts pamiers, bruņoto sadursmju apjoms ir ievērojami samazinājies, taču karstākajos konflikta punktos, it īpaši Ukrainas bruņoto spēku kontrolētās ostas pilsētas Mariupolas apkārtnē, ik pa brīdim notiek jaunas apšaudes. Saņemtas arī ziņas par kārtējiem ievainotajiem un bojāgājušajiem civiliedzīvotājiem.
