"Spēcīgas transatlantiskas saites ir daudz svarīgākas un nepārejošākas nekā pēdējie jaunās [ASV] administrācijas neveiksmīgie lēmumi," teica Eiropadomes prezidents Donalds Tusks preses konferencē Briselē ar Ķīnas premjerministru Li Kecjanu.
Savukārt Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja tiek kritizēta par to, ka nav parakstījusi kopīgu deklarāciju ar Vāciju, Franciju un Itāliju, kurā nosodīts ASV spertais solis.
Tāpat bijušais Ņujorkas mērs un tagadējais ASV klimata pārmaiņu sūtnis ANO paziņojis, ka, iesaistot štatus, kompānijas un pilsētas, ASV turpinās pildīt līgumu par spīti Vašingtonas lēmumam.
Jau vēstīts, ka pasaules valstu līderi asi kritizējuši ASV lēmumu izstāties no Parīzes līguma. Tāpat to darījuši arī lielāko ASV kompāniju vadītāji.
2015.gadā apstiprinātais klimata līgums, kuru tolaik neparakstīja vien Sīrija un Nikaragva, ir līdz šim ambiciozākais dokuments, lai sāktu globālu cīņu ar klimata pārmaiņām.
Tā galvenais mērķis – ar gaisa piesārņošanas samazināšanu panākt, lai globālās temperatūras kāpums nepārsniegtu divus grādus pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar laiku pirms industriālās revolūcijas.
Vienlaikus paredzēts atbalstīt finansēšanas mehānismus, lai bagātās valstis dotu savu artavu zaļās enerģijas ieguves attīstīšanai attīstības valstīs, kā arī piešķirt īpašu uzmanību klimata pārmaiņu dēļ visvairāk apdraudētajiem reģioniem.
Ja tas netiks darīts, zinātnieki brīdina par arvien neparedzamākiem un haotiskākiem laikapstākļiem, ūdens līmeņa celšanos, kas apdraud piekrastes reģionus, kur koncentrētas pasaules lielākās apdzīvotās vietas, un citām klimata pārmaiņām, kas var būt neatgriezeniskas.