Jau vairāku dienu trauslais klusums Austrumukrainā, kad rimušās kaujas un nav ziņu par bojāgājušajiem, ES ārlietu ministriem liek pagaidām nesteigties ar jaunām sankcijām pret Krieviju. Tikušies sarunās Briselē, valstu pārstāvji vienojušies, ka cieši jāseko tam, kas notiek uz vietas, un tad varēs lemt, vai notikumi ļauj līdzšinējo sankciju politiku pret Krieviju pārskatīt un izšķirties par kāda no sodiem atcelšanu, vai viss vēl saglabājams kā līdz šim.
Taču jaunus ierobežojumus vērsīs pret okupēto Krimu, tie šoreiz vairāk skars pašas Eiropas Savienības dalībvalstis.
„Tie ir vēl papildu liegumi Eiropas pilsoņiem, Eiropas kompānijām ekonomisku sadarbību veicinošu pasākumu plāksnē. Investīcijas, dažāda veida tirdzniecības sakari ar Krimas juridiskajām personām un iedzīvotājiem šobrīd nav gandrīz vai pilnībā iespējami,” sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs („Vienotība”).
Ukrainas valdības delegācija ar premjerministru Arsēniju Jaceņuku vadībā bija ieradusies Briselē un apmeklēja gan ES institūcijas, gan arī NATO. Jaceņuks, tiekoties ar ES pārstāvjiem norādīja, ka Ukraina cenšas īstenot reformas, taču tai ir vajadzīgs atbalsts no Eiropas, turklāt steidzami.
Ieilgušais konflikts Austrumukrainā un atņemtā Krima ir pamatīgi iedragājis Ukrainas ekonomiku, aizbiedējot arī investorus, strauji mazinot valūtas vērtību, sacīja premjers.
„Es vēlos ļoti skaidri paust, ka Ukrainas valdība darīs visu, kas ir tās rokās, taču mums ir vajadzīga palīdzība, lai stabilizētu ekonomiku, fiskālo un finanšu sektoru un pārdzīvotu šo trauksmaino un sarežģīto vēstures posmu. Mums ir ļoti daudz pārbaudījumu, gan drošībā, ko rada Krievijas agresija un Krievijas atbalstītie teroristi uz Ukrainas zemes, gan ekonomikā,” sacīja Jaceņuks.
Arī Starptautiskais Valūtas fonds vēl nesen brīdinājis par iespējamu Ukrainas bankrotu.
Taču Brisele pagaidām ir atteikusies rīkot Jaceņuka rosināto donoru konferenci Ukrainai, kādu parasti organizē grūtībās nonākušu valstu atbalstam nolūkā savākt līdzekļus, uzsverot, ka to darīs tikai tad, kad Kijeva piedāvās detalizētu valsts ekonomikas attīstības plānu.
Eiropas Savienība Ukrainai ir piedāvājusi ap 15 miljardu dolāru jeb teju desmit miljardu eiro vērtu atbalstu, taču ar tālāku palīdzību nesteidzas, norādot, ka sagaida turpmākas Ukrainas ekonomikas un finanšu politikas reformas. „Protams, mēs turpināsim Ukrainai sniegt bezprecedenta finansiālu atbalstu, taču, es domāju, ir saprotams, ka tas tiek piedāvāts apmaiņā pret reformām, bez kurām Ukrainai nav iespējama ilgstoša atlabšana,” sacīja ES paplašināšanās komisārs Johanness Hāns.
Atbalsts Ukrainai un ierobežojumi Krimai būs arī viens no būtiskākajiem dienas kārtības jautājumiem ES valstu līderu sanāksmē jau šo ceturtdien Briselē.
Savukārt, būdams NATO mītnē Briselē un tiekoties ar jauno alianses ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbregu, Ukrainas premjerministrs Jaceņuks uzsvēra, ka viņš personiski vēlētos redzēt Ukrainu NATO sastāvā, cik vien drīz iespējams, taču nav pārliecināts, vai visas NATO dalībvalstis tam piekristu.
