Eiropas Savienība katru gadu publisko savu Paplašināšanās paketi, kurā iekļauti dažādi dokumenti, skaidrojot ES paplašināšanās politiku. Šajā dokumentu kopumā iekļauti arī ziņojumi par sasniegto progresu Eiropas Savienības kandidātvalstī un potenciālajās kandidātvalstīs, kā arī iekļautas rekomendācijas turpmākajām reformām.
Kā paziņojis ES paplašināšanās un kaimiņu politikas komisārs Johanness Hāns, paplašināšanās process nozīmē pārmaiņas Eiropas Savienības kaimiņu reģionos, tādējādi veicinot arī stabilitāti un drošību pašā Eiropā. Viņš norādījis, ka ES savu darbību turpinās balstīt uz vairākiem pamatprincipiem – likuma varu, pamattiesībām, kā arī sabiedrības pārvaldes reformām. Komisārs atzinīgi novērtējis vairāku Balkānu valstu līdz šim sasniegto progresu, vienlaicīgi atsakoties paust prognozes par to, kura no reģiona valstīm tuvāko gadu laikā varētu visstraujāk pietuvoties dalībai Eiropas Savienībā:
''Mūsu mērķis ir pilnīgi noteikti panākt, lai Rietumbalkānu valstis būtu Eiropas Savienības sastāvā. Taču pašu kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu rokās ir noteikt sadarbības un reformu ātrumu. Jautājums ir par ilgtspējīgām pārmaiņām ne tikai reformu, bet arī ekonomiskās attīstības jomās. Es nevaru un negribu izteikt nekādas prognozes par to, kas ir vai nav reāli sasniedzams tuvāko četru gadu laikā. Taču es ceru, ka mēs redzēsim ievērojamu progresu, kurš būs mērāms ne tikai atvērtajās vai noslēgtajās sarunu sadaļās, bet reālos sasniegtos panākumos.''
Šīgada ziņojumā vislielāko kritiku izpelnījusies Turcija. Šī valsts dalībai Eiropas Savienībā pieteicās jau tālajā 1987. gadā, bet iestāšanās sarunas sāka vien 2005. gadā. Kopš tā laika ir noslēgtas sarunas tikai vienā no 33 sarunu sadaļām, kas nepieciešamas dalībai blokā.
Turcija tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem sabiedrotajiem, cenšoties atrisināt pieaugošo bēgļu krīzi, un Turcija ne reizi vien ir aicinājusi paātrināt tās iestāšanās sarunas, lai tā no savas puses pieliktu vairāk pūļu ieceļotāju plūsmas mazināšanai uz Eiropu. Ņemot vērā šo visai jūtīgo situāciju, Eiropas Komisija bija atlikusi sava ziņojuma publiskošanu pēc novembra sākumā notikušajām parlamenta vēlēšanām.
Tagad publicētajā ziņojumā Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans tiek slavēts par sasniegto progresu atsevišķās jomās, piemēram, ekonomiskās un monetārās politikas sfērās. Taču kritika veltīta pieaugošajiem trūkumiem likuma varas un cilvēktiesību ievērošanas sfērās. Ziņojumā norādīts, ka tiesu varas neatkarība kopš 2014. gada ir pasliktinājusies, tiesnešiem un prokuroriem arvien vairāk izjūtot politisko spiedienu. Nopietnas bažas paustas arī par pulcēšanās brīvības ierobežošanu un tādu likumu pieņemšanu, kas ir pretrunā ar Eiropas standartiem likuma varas un izteiksmes brīvības jomās. Arī lēmums bloķēt interneta mediju saturu un krimināllietu uzsākšana pret žurnālistiem, rakstniekiem un sociālo mediju lietotājiem raksturots kā milzīgs solis projām no Eiropas normām.
ES arī aicinājusi Turcijas vadību atsākt miera sarunas ar kurdu kaujiniekiem, ar mērķi panākt ilgtspējīgu risinājumu pastāvošajām domstarpībām. Satraukums pausts arī par vardarbības pastiprināšanos valsts austrumos un dienvidos, radot bažas par cilvēktiesību pārkāpumu palielināšanos.
Runājot par nesen notikušajām vēlēšanām Turcijā, Johanness Hāns paziņojis, ka Eiropas Komisija turpinās diskusijas arī ar jauno valsts varu, paužot cerību, ka gan Turcija, gan citas paplašināšanās programmas valstis pieliks visas pūles, lai savas saistības izpildītu.
''Šis gads paplašināšanās procesa valstīm būs ļoti spraigs. Mēs esam skaidrāk nekā jebkad iepriekš pateikuši, kur valstis atrodas pašlaik un kas viņām ir darāms – gan nākamajā gadā, gan ilgākā termiņā. Visām valstīm tagad ir jāizpilda savas reformu saistības, un komisija ir gatava tām palīdzēt. Šis ir ilgstošs process un darbs notiek visu laiku,'' uzsvēra Hāns.
Būtiski, ka gan Eiropas Savienības ekonomiskās krīzes, gan pašlaik piedzīvotās imigrantu krīzes laikā vairāku Eiropas līderu un dalībvalstu vadītāju vidū arvien skaļāk izskan paziņojumi par to, ka par spīti sasniegtajam progresam uz drīzu un strauju Eiropas Savienības paplašināšanos cerēt nevajadzētu.
