Sankciju ieviešanu nolemts atlikt, lai redzētu, vai izdosies panākt progresu šonedēļ plānotajā četru pušu sanāksmē par jauno miera plānu.
„Sankciju princips tiks saglabāts, bet to īstenošana būs atkarīga no situācijas uz vietas,” žurnālistiem Briselē sacīja Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss.
Situāciju atkārtoti paredzēts vērtēt nākamajā pirmdienā.
Bloka ārlietu ministri janvāra beigās vienojās iekļaut vēl 19 cilvēkus, tostarp piecus Krievijas pilsoņus, sarakstā ar personām, pret kurām vērsts iebraukšanas aizliegums un aktīvu iesaldēšana saistībā ar kauju saasinājumu Ukrainas austrumos.
Sankciju jaunāko kārtu oficiāli pieņemt bija paredzēts pirmdien Briselē, tomēr ārlietu ministri nolēma, ka sankciju ieviešana būs atkarīga no trešdien gaidāmā samita Minskā, kurā piedalīsies Francijas, Vācijas, Krievijas un Ukrainas līderi.
„Sankciju princips saistībā ar notikumiem Mariupolē palieks spēkā, taču to īstenošana būs atkarīga no situācijas uz vietas. Mēs vēlreiz to apspriedīsim nākampirmdien,” paziņoja Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss.
„Mēs apsveicam jebkādas sarunas, taču kamēr mēs neredzēsim, ka Krievija pilda vienošanās, izved karaspēku, slēdz robežu un pārtrauc ieroču piegādes, mums jāsaglabā spiediens, kamēr dzirdam tikai solījumus nevis redzam reālus darbus,” skaidroja Lielbritānija ārlietu ministrs Filips Hamonds.
Skeptisks par progresu Minskā ir Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers, kurs nesen kopā ar franču kolēģi izklāstījis rietumu argumentus Krievijas ārlietu resora vadītājam Sergejam Lavrovam.
"Mēs ceram, ka neatrisinātie jautājumi var tikt atrisināti, tostarp arī tikšanās laikā Minskā, taču man atkal ir jāsaka, ka tas nav pilnīgi droši. Tomēr mēs veltīsim visu iespējamo enerģiju, lai tiktu panākts progress. Darba ir ļoti daudz,” pauda Šteinmeiers.
Zviedrijas ārlietu ministre Margota Valstroma atzinusi, ka ja Minskas sarunas izgāzīsies tiks iedarbināta ne tikai pirmdien apstiprinātās sankcijas, bet būs jāpapildina arī kopējo sankciju pakete.
Vienlaikus ASV arvien nopietnāk spriež par bruņojuma piegādēm Ukrainai, ko gan Eiropa vēl nevēlas atbalstīt un par to pirmdien Vašingtonā Vācijas kanclere Merkele runā ar ASV prezidentu Baraku Obamu.
Tikmēr Ukrainas valdība informē, ka Krievija pastiprinātie ieved valstī regulāro armiju un tas daļas pat vairs nemēģina īpaši maskēties. Krievija pat vietām izmantojusi aviāciju, šis ziņas gan vēl nav oficiāli nav apstiprinātas, taču ASV valsts sekretārs Džons Kerijs brīdinājis - ja fakti apstiprināsies, tas būs vēl solis tuvāk militārai konfrontācijai.
Lēmums tiks publiskots tikai nākamajā pirmdienā, saka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. „Lēmums ir pieņemts, un tas tiks publiskots nākampirmdien. Ir jānotiek patiešām kaut kam ļoti pozitīvam, lai notiktu šī lēmuma pārskatīšana, bet tas dod zināmu netiešu politisku stimulu, lai veicinātu šo sarunu procesu,” norāda Rinkēvičs.
Lai gan jaunie melnajā sarakstā iekļautie uzvārdi publiski vēl nav zināmi, neoficiāli tiek runāts, ka starp tiem ir Krievijas aizsardzības ministra vietnieks, kā arī vairākas Krievijas Domes augsti stāvošas amatpersonas. Tāpat iebraukšana ES tiks liegta arī vairākiem Doņeckas un Luganskas separātistiem, un tiks aizliegta sadarbība ar dažādām viņu atbalstošām organizācijām.
Rinkēvičs saka, ka šoreiz no Minskas sarunām, ja tādas notiks, tiek gaidīti ne tikai vārdi, bet arī reāli darbi. Ja tādu nebūs, situācija var pasliktināties.
„Es domāju, ka tad varēs runāt par stratēģijas maiņu. Tad gan būs leģitīms pamats dažāda veida militāra aprīkojuma nosūtīšanai uz Ukrainu. Kādas tas izraisīs sekas? Es domāju, ka tas izraisīs konflikta eskalāciju pa jaunu spirāli, un es domāju, ka tas novedīs pie jaunām sankcijām no ES puses. Šis scenārijs, ja sarunas izgāžas vai jaunās vienošanās netiek pildīta, tad mēs runājam par ļoti sliktu scenāriju,” norāda ministrs.
Medijos tiek vēstīts, ka iepriekšējās diskusijās dažas valstis piedāvāja Eiropas melnajā sarakstā iekļaut vēl ietekmīgākās Krievijas amatpersonas. Tomēr tādas pret Krieviju draudzīgāk noskaņotās valstis, kā Grieķija, Ungārija un Austrija šādus priekšlikumus esot noraidījušas.
Ziņots, ka Eiropas Savienības (ES) diplomāti vienojušies papildināt „melno sarakstu” ar vēl piecām Krievijas amatpersonām un vairākām Ukrainas personām, nosakot viņam aizliegumu ieceļot ES un iesaldējot viņu aktīvus ES teritorijā.
Francijas un Vācijas līderu piedāvātā miera plāna detaļas un nosacījumi tā arī joprojām netiek atklāti. Tāpat nav zināmi Krievijas prezidenta Vladimira Putina piedāvājumi situācijas atrisināšanai, par kuriem, visticamāk, viņš piektdien Maskavā runāja ar abu Eiropas lielvalstu līderiem. Līdz šim izskanējuši vien apgalvojumi par to, ka jaunais miera plāns ir balstīts uz Minskas vienošanos un Ukrainas teritoriālās vienotības ievērošanu.
Gan Rietumu prese, gan ukraiņu politologi brīdina, ka plāns būs spējīgs darboties tikai tad, ja šajā sarunu procesā iesaistīsies ASV, bet no Krievijas puses parakstu zem jaunā līguma liks pats Vladimirs Putins. Pagaidām nevar spriest par to, cik jaunais miera piedāvājums būs izdevīgs pašai Ukrainai.
Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm. Sankciju mērķis ir apturēt agresiju Austrumukrainā, jo Krieviju vaino prokrievisko separātistu atbalstīšanā.
Līdz šim Eiropas Savienība ir noteikusi iebraukšanas aizliegumu Eiropas Savienības teritorijā un iesaldējusi bankas kontus 132 personām, sankcijas attiecas arī uz 28 uzņēmumiem, kuru aktīvi arī iesaldēti, jo tie atbalstījuši Krievijas varas agresiju Ukrainā. Spēkā ir arī sadarbības ierobežojumi ar okupēto Krimu, sankcijas pret Krievijas finanšu sektoru, bankām, aizsardzības un enerģētikas nozari.
Atbildei Krievijai kopš augusta īsteno pārtikas preču importa aizliegumu no Eiropas Savienības valstīm.
