Tas, ka līdzšinējās Ētikas kodeksa prasības ir nepilnīgas, kļuva acīmredzams, kad bijušais Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu uzsāka darbu investīciju bankā “Goldman Sachs”.
Tiek uzskatīts, ka tieši šīs bankas rīcība lielā mērā padziļināja pasaules finanšu krīzi, kas aizsākās 2008. gadā. Barrozu savā lēmumā neko nosodāmu nesaskatīja un uzsvēra, ka viņš bija nogaidījis noteikumos prasīto pusotru gadu.
Tomēr daudzi uzskatīja, ka Eiropas Komisijai vajadzēja rīkoties aktīvāk, lai liegtu Barrozu ieņemt amatu bankā. Tādēļ Eiropas Savienības tiesībsargs Emīlija O'Reilija toreiz saņēma trīs sūdzības. Viņa uzsvēra, ka Eiropas institūciju darbinieki bija izdarījuši spiedienu uz komisijas vadību, jo saprata, ka Barrozu rīcība met ēnu uz visas Eiropas Savienības reputāciju.
Tagad O'Reilija saka, ka kopumā viņa ir apmierināta ar jauno kodeksu.
“Lai gan Eiropas Komisija tiek smagi kritizēta, es domāju, ka mums būtu jāatzīst, ka salīdzinājumā ar daudzām valstīm, komisijas Ētikas kodekss ietver ļoti augstus standartus. Bet tā tam arī ir jābūt, ņemot vērā komisijas pilnvaras un ietekmi uz katru ES iedzīvotāju,” sacīja O'Reilija.
Komisāriem tā dēvētais “atdzišanas periods” tika pagarināts no pusotra līdz diviem gadiem.
Bet komisijas priekšsēdētājam būs trīs gadus liegts ieņemt amatus, kas var radīt interešu konfliktus. Šajā laikā bijušajiem komisāriem būs jāsaskaņo savi nākotnes profesionālie plāni ar Neatkarīgo ētikas komiteju.
Tomēr O'Reilija uzskata, ka šī komiteja nav pietiekami patstāvīga.
“Viņi to dēvē par “neatkarīgu komiteju”, tomēr es nedomāju, ka tā šobrīd ir pilnībā neatkarīga. Piemēram, es būtu gribējusi, lai tai tiktu piešķirtas tiesības pašai lemt par izmeklēšanas uzsākšanu,” sacīja O'Reilija.
“Tomēr šobrīd izskatās, ka jaunais kodekss prasīs neatkarīgai ētikas komitejai tikai veidot ziņojumu par konkrētu jautājumu. Tā arī tiks vairāk iekļauta vispārīgās diskusijās par ētikas standartiem. Bet es nedomāju, ka mēs esam sasnieguši to brīdi, kad mēs varētu dēvēt šo komisiju par pilnībā neatkarīgu. Un man par to ir žēl,” atzina O'Reilija.
Par noteikumu pārkāpšanu bijušajiem komisāriem varēs izteikt publisku rājienu un atsevišķos gadījumos būs iespējams arī vērsties tiesā. O'Reilija uzskata, ka par šo sankciju iedarbību varēs runāt tikai pēc zināma laika. Tomēr būtiskākais uzdevums ir attieksmes maiņa.
“Manuprāt, lielākās pārmaiņas var ienest ir iekšējās kultūras maiņa. Būtībā mums nemaz nevajadzētu rakstīt visus šos noteikumus un prasības. Tā vietā cilvēkiem vajadzētu pašiem saprast, ko nozīmē rīkoties godīgi un apdomīgi,” pauda O'Reilija.
“Un es prātoju, ko gan par mums visiem pasaka tas, ka mums ir jāizdomā arvien jauni noteikumi un dažādi sodi,” sacīja O'Reilija.
Jauno Ētikas kodeksu šonedēļ Strasbūrā gatavojas apspriest arī Eiropas Parlamenta deputāti. Viņi biji vēlējušies redzēt vēl bargākas prasības. Lai gan te jāsaka, ka ne viens vien ir pārliecināts, ka arī deputātiem uzliktās ētikas normas būtu jāpārskata. Pašreizējie noteikumi daudziem no viņiem ļauj savienot amatus, kas ik pa laikam mēdz radīt nepatīkamus jautājumus.
