Sadaļas Sadaļas

ES notikumu TOP3: Zaļais sertifikāts, sankcijas pret Ķīnu un bēgļu plūsmas vienošanās ar Turciju

Šonedēļ daudzu Eiropas valstu skatieni bija pavērsti Briseles un Amsterdamas virzienā, gaidot gan Eiropas Zāļu aģentūras viedokli par kompānijas “AstraZeneca” radītās vakcīnas pret Covid-19 drošību, gan jaunumus par Eiropas turpmākajiem vakcinēšanas plāniem. Tomēr aizvadītās nedēļas notikumu TOP3 daži citi akcenti – par Eiropas Komisijas ierosināto zaļo ceļošanas sertifikātu, paredzētajām sankcijām pret Ķīnas amatpersonām, kā arī Turcijas vēlmi noslēgt izdevīgāku līgumu par bēgļu plūsmas ierobežošanu uz Eiropu.

ES notikumu TOP3: Zaļais sertifikāts, sankcijas pret Ķīnu un bēgļu plūsmas vienošanās ar TurcijuUģis Lībietis

EK rosina izveidot digitālo zaļo sertifikātu

"Protams, ka tas būs tikai uz Covid-19 krīzes laiku. Tas ir pagaidu instruments. Mēs negribam to pagarināt. Kad Pasaules Veselības organizācija paziņos, ka pandēmija ir beigusies, mēs šo instrumentu apturēsim. Ja gadījumā nākotnē būs vēl kāda pandēmija – lai gan es ceru, ka tas tā nenotiks, – mums būs iespēja no jauna aktivizēt šo rīku,” norādīja Eiropas Savienības tieslietu komisārs Didjē Reinderss.

Lai nu ko, bet var droši apgalvot, ka brīvu ceļošanu Eiropas iedzīvotāji, iespējams, gaida vēl vairāk nekā vakcīnu pret Covid-19. Bet bez vakcīnas pašlaik nekāda dižā ceļošana vis nesanāks. Kā norādījuši Eiropas līderi, lai izglābtu šo vasaru, jau tās sākumā varētu ieviest Digitālo zaļo sertifikātu jeb apliecību. Tajā tiktu norādīts, ka cilvēks ir vakcinēts, ir pārslimojis Covid-19 vai arī ir nesen saņēmis negatīvu testa rezultātu. 

Reinderss uzsvēris, ka šādi sertifikāti būs tikai pagaidu risinājums. Kritiķi norādījuši, ka jaunās apliecības izveidei, kas gan nebūs otra pase, ir atlicis ļoti maz laika. Tāpat tiek brīdināts, ka šāds dokuments var radīt diskrimināciju pret tiem cilvēkiem, kuriem vakcīnas nav pieejamas, pat ja viņi gribētu potēties. Un visbeidzot, nav arī īsti skaidrs, vai pašreizējās vakcīnas vienlīdz efektīvi darbojas uz visiem vīrusa paveidiem, tāpēc jautājums, kā tas varētu ietekmēt ceļošanu kopumā.

ES sankcijas pret Ķīnu

“Pēdējā gada laikā vairākos ziņojumos ir izskanējuši satraucoši apgalvojumi par to, ka uiguri un citas minoritātes Ķīnā tiek pakļauti piespiedu darbam, piespiedu pārvietošanai, kā arī piespiedu sterilizācijai un dzimstības kontrolei. Cilvēktiesību aizstāvība un cīņa ar piespiedu darbu ir Eiropas Savienības prioritātes. Kā nozīmīgam Eiropas Savienības tirdzniecības partnerim Ķīnai ir jānodrošina, ka visas biznesa aktivitātes tās teritorijā atbilst starptautiskiem darba tiesību standartiem un atbildīgas uzņēmējdarbības principiem,” atzina Eiropas Savienības (ES) vienlīdzības komisāre Helēna Dalli.

Komisāre Dalli vēl pagājušajā gada beigās atkārtoti norādīja uz ziņām par pieaugošajiem pārkāpumiem pret uiguru etnisko minoritāti Ķīnā. Šīs nedēļas laikā ES dalībvalstu vēstnieki apstiprināja ceļošanas aizliegumu un līdzekļu iesaldēšanu pret četrām Ķīnas amatpersonām, kā arī vienu juridisko personu, kuras gan netiks atklātas līdz 22. martam, kad šo sarakstu plānojuši apstiprināt dalībvalstu ārlietu ministri. 

Lai arī šīs sankcijas ir ļoti simboliskas, tās iezīmē ES politikas pastiprināšanos pret Ķīnu, jo šīs ir pirmās pret Ķīnu ieviestās sankcijas kopš 1989. gada, kad pēc asiņainajiem notikumiem Tjaņaņmeņas laukumā tika noteikts ieroču embargo, kurš joprojām ir spēkā. Ķīnas vēstnieks ES jau ir brīdinājis, ka sankciju ieviešana ir uzskatāma par konfrontāciju, turklāt uz meliem balstītas sankcijas Pekinā tikšot uztvertas kā apzināts kaitējums Ķīnas drošībai un attīstības interesēm.

Turcijas un ES attiecības 

“Turcija nav apmierināta ar šo vienošanos kopš pašiem pirmsākumiem, jo Eiropas Savienība nav izpildījusi savus solījumus, uz kuriem cerēja Turcija. Cik ilgi Turcijai nāksies ar šo problēmu cīnīties vienai pašai? Politiskās partijas nākamajās vēlēšanās noteikti izmantos gan Sīrijas migrantu, gan vispār migrantu un bēgļu problēmu saviem iekšpolitiskiem mērķiem,” tā izteicās Turcijas ārpolitikas institūta direktors Huseins Begči.

Ceturtdien apritēja pieci gadi kopš Turcija un ES parakstīja vienošanos, kuras mērķis bija apturēt neregulāro migrantu plūsmu caur Turciju uz ES. Šī vienošanās noteica, ka visi bēgļi, kuri bija ieradušies no Turcijas grieķu salās un kuru patvēruma pieprasījumi tika noraidīti, tiek atgriezti Turcijai. Ankara savukārt par bēgļu plūsmas ierobežošanu saņemtu 6 miljardus eiro, tiktu paātrināts darbs pie muitas savienības uzlabošanas un solīts paātrināt Turcijas tuvināšanos ES. Taču, kā saka Turcijas ārpolitikas institūta direktors Begči, Turcija nekad nav bijusi un nebūs apmierināta ar šo lēmumu. Un šīs nedēļas laikā Turcijas vadība paziņojusi, ka šī vienošanās būtu jāpārskata, jo jautājums nebūt neesot tikai par migrāciju, bet gan par daudz plašāku jautājumu loku. 

Pagaidām gan ir grūti prognozēt, vai drīza ES un Turcijas attiecību uzlabošanās ir gaidāma, ņemot vērā, ka vēl šajās dienās ES asi kritizējusi Turcijas lēmumu aizliegt otro lielāko kurdu opozīcijas partiju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt