ES notikumu TOP3: Vācijas prezidentūra, sarunas ar Londonu, Sīrija

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Ir sācies jūlijs, gads ir izlēmīgi sācis virzīties uz otru pusi. Nākamie seši mēneši solās būt sarežģītu diskusiju un politiskās tirgošanās pilni – gaidāmas sarunas par Eiropas ekonomikas atkopšanas fonda finansējuma sadalījumu laikam pēc Covid-19, diskusijas par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu un sarunas par turpmākajām 27 valstu bloka attiecībām ar Lielbritāniju. Un tas viss – Vācijas kā Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošās valsts modrā  uzraudzībā.

ES notikumu TOP3: Vācijas prezidentūra, sarunas ar Londonu, Sīrija
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Vācija sāk prezidentūru ES

“Eiropa ir komandas darbs, un prezidentūra Eiropas Savienības Padomē nenozīmē, ka Vācija vēlas valdīt Eiropā. Mēs esam komandas spēlētāji, un mēs vēlētos celt tiltus un būt par starpniekiem. Mēs gribētu iedvesmot Eiropas Savienību šajā izaicinājumiem pilnajā laikā. Mūsu ambīcijas ir panākt, ka šīs prezidentūras laikā Eiropas Savienība kļūst spēcīgāka un vienotāka. Nebūs nekāds pārsteigums, ja teikšu, ka šīs prezidentūras galvenā prioritāte būs Eiropas līmeņa reakcija uz Covid-19 pandēmiju Un šī pandēmija, nenoliedzami, arī radīs vislielākos izaicinājumus mūsu prezidentūrai,” paziņoja Vācijas Eiropas lietu ministrs un viens no ietekmīgākajiem Vācijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē cilvēkiem Mihaels Rots.

Jāpiekrīt viņa teiktajam, ka Vācijas prezidentūra iekrīt izaicinājumu un sarežģītu uzdevumu laikā, taču, iespējams, ka Eiropas ietekmīgākās valsts atrašanās prezidentūras priekšgalā varētu ļaut daudzus jautājumus atrisināt vieglāk.

Šī ir arī iespēja kanclerei Angelai Merkelei, kas vēl pavisam nesen tika saukta par norietošu politiķi, pierādīt, ka arī pēc 15 amatā pavadītiem gadiem viņa joprojām stingri tur savās rokās gan Vācijas, gan, būsim atklāti, arī Eiropas Savienības vadības grožus.

Vai viņai izdosies panākt strauju vienošanos par 750 miljardu eiro vērtā atkopšanās fonda līdzekļu sadali? Vai Merkelei izdosies pārliecināt Lielbritāniju, ka vienošanās ar Eiropas Savienību tomēr ir nepieciešama? Priekšā ir seši izaicinājumu pilni prezidentūras mēneši.

Joprojām sarunas ar Lielbritāniju

“Ja mēs šī gada beigās pametīsim Eiropas Savienību uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, mēs par to samaksāsim lielu cenu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Dažos sektoros tie nebūs parastie Pasaules Tirdzniecības organizācijas tarifi, kas ir divi vai trīs procenti. Dažos sektoros tie būs 10, 12 vai pat 13 procenti. Tas nozīmē, ka šādu zaudējumu un konkurētspējas zaudēšanas dēļ daudzi mūsu uzņēmumi vienkārši tiks aizslaucīti. Atklāti sakot, pat negribētos par to domāt. Tāpēc gribētos domāt, ka šī valdība, kura vēl nav pilnībā zaudējusi veselo saprātu, sapratīs, ka tai ir nepieciešama vienošanās un ka tā nevar kaitēt mūsu valsts ekonomikai,” paziņoja bijušais Eiropas tirdzniecības komisārs Pīters Mendelsons, kurš ar cerībām, bet vienlaicīgi arī ar skaidru prātu skatās uz turpmākajiem sešiem mēnešiem sarunās starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību.

1. jūlijs bija datums, līdz kuram Apvienotā Karaliste varēja pieprasīt iespējamo pagarinājumu pārejas procesam, kura laikā jāvienojas par attiecībām ar Eiropas Savienību.

Kā jau tika gaidīts, šāds pagarinājums netika pieprasīts, un arvien vairāk politiķu un uzņēmēju abos Lamanša krastos runā par gatavošanos bezvienošanās scenārijam.

Uz to norāda gan jau minētā Angela Merkele, gan Eiropas Savienības galvenais sarunvedējs Mišels Barnjē. Viņš, starp citu, atteicās no iespējas vadīts Eiropas Komisiju, lai koncentrētos tikai šim darbam.

Bet britu galvenais sarunvedējs Deivids Frosts tikmēr izlēmis, ka pašreizējo amatu varēs savienot arī ar premjerministra Borisa Džonsona nacionālās drošības padomnieka posteni.

Britu puse gan uzsver, ka šāda amatu savienošana sarunām ar Briseli netraucēšot.

Palīdzība Sīrijai

“Mēs kā starptautiskā sabiedrība esam pauduši savu solidaritāti ar Sīrijas iedzīvotājiem. Ne tikai ar vārdiem, bet ar reāli piešķirtu atbalstu, kas radīs nozīmīgas pārmaiņas miljoniem cilvēku. Tā būs iespēja iegūt reālu ēdienreizi - pretstatā badam. Tā būs iespēja iegūt cienījamu patvērumu un iespēja nomazgāt rokas - pretstatā dzīvošanai pašos nožēlojamākajos apstākļos. Tā būs iespēja bērniem doties uz skolu - pretstatā nākotnes zaudēšanai un pakļaušanai bērnu piespiedu nodarbinātībai,” pauda krīžu pārvaldības komisārs Janezs Lenarčičs.

Laikā, kad Eiropas Savienības dalībvalstis aktīvi domā un diskutē par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu, Eiropa nepārstāj domāt arī par palīdzības sniegšanu citiem.

Šīs nedēļas sākumā Eiropas Savienība kopīgi ar ANO Briselē rīkoja īpašu konferenci, cenšoties savākt līdzekļus humānās palīdzības sniegšanai kara izpostītajai Sīrijai.

Lenarčičs uzsvēris, ka Covid-19 krīze ir atstājusi iespaidu gan uz tiem, kam jāpalīdz, gan uz tiem, kas vēlas palīdzēt. Tāpēc starptautisko donoru piešķirtie 6,9 miljardi eiro Sīrijai, no kuriem Eiropas Savienība divos gados atvēlēs 2,6, bet dalībvalstis individuāli vēl 3,6 miljardus eiro, ir ļoti nozīmīgs sasniegums.

Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels uzsvēris, ka Sīrijas iedzīvotāj ir nonākuši ķīlnieku lomā un Eiropas Savienība nedrīkst uz to noskatīties.

Palīdzības organizācijas norāda, ka ar pašreizējo finansējumu nenoliedzami ir daudz par maz, turklāt tas neaizies Sīrijas atjaunošanai, bet gan tikai tūlītējo humāno vajadzību apmierināšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti