Tirdzniecība ar Lielbritāniju – arī bezvienošanās scenārijs
“Atklāti sakot, es biju nedaudz pārsteigta dzirdēt, ka britu premjerministrs runā par Austrālijas modeli. Bez šaubām Austrālija ir spēcīgs un līdzīgi domājošs partneris, taču Eiropas Savienībai nav tirdzniecības līguma ar Austrāliju,” atgādināja Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena.
“Mēs pašlaik tirgojamies uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem. Ja tāda ir Lielbritānijas izvēle, mūs tas pilnīgi noteikti apmierina. Taču patiesībā mēs esam nonākuši vietā, kur mēs ar Austrāliju esam izlēmuši izbeigt šo situāciju, un mēs strādājam pie tirdzniecības līguma ar viņiem. Protams, Apvienotā Karaliste var samierināties ar kaut ko mazāku, taču es personiski uzskatu, ka mums ir jābūt daudz ambiciozākiem,” sacīja Urzula fon der Leiena.
Jau pagājušajā nedēļā, runājot par tirdzniecības sarunām ar Eiropas Savienību, Apvienotās Karalistes premjerministrs Boriss Džonsons izteicās, ka turpmākās attiecības varētu veidot pēc Austrālijas piemēra.
Iepriekš ne reizi vien ir bijušas diskusijas par Norvēģijas vai Kanādas modeļiem, kā arī par pilnīgi jaunu un unikālu līgumu bez nodevām un tarifiem, kas būtu īpaši izstrādāts tieši britiem, tāpēc arī Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas izbrīns ir ļoti saprotams.
Lai arī oficiālās sarunas ir tik tikko sākušās, briti jau ir kategoriski noraidījuši iespēju turpmāk pakļauties Eiropas Savienības noteikumiem, pieprasot, piemēram, vienlīdzīgus noteikumus finanšu sektorā. Un šāda nostāja ir tikai sadusmojusi gan Eiropas sarunvedējus, gan dalībvalstis, kas prasa no Eiropas Komisijas vēl vairāk pastiprināt savu nostāju pret Londonu.
Eiropas Savienības galvenais sarunvedējs Mišels Barnjē jau licis skaidri noprast – nekādu atlaižu britiem nebūs un arī Eiropai turpmāk būs tiesības pašai pieņemt savus neatkarīgus lēmumus. Vismaz pašreizējā vārdu apmaiņa liecina par to, ka Lielbritānija gada beigās tomēr var piedzīvot arī bezvienošanās scenāriju.
Īrijas apvienošana?
“Manuprāt, Eiropas Savienībai ir jāieņem skaidra pozīcija jautājumā par Īriju, tāpat kā tā savulaik atbalstīja Vācijas atkalapvienošanos, tāpat kā tai ir pozīcija jautājumā par Kipru un tās apvienošanu. Un, manuprāt, Īrija ne ar ko neatšķiras. Tas būtu tikai korekti, ja mūsu sabiedrotie, mūsu draugi un visi, kuriem rūp šī valsts un tās iedzīvotāji, redzētu, ka sadalīšana un šķelšana ir bijusi katastrofa,” sacīja “Sinn Fein” līdere Mērija Lū Makdonalda.
“Brexit” sāgas laikā situācija Lielbritānijai kaimiņos esošā Īrijas salā bija viens no galvenajiem klupšanas akmeņiem Eiropas Savienības attiecībās ar Londonu.
Lai arī izdevās atrisināt jautājumu ar tā dēvēto Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu, sašķeltās Īrijas problēmas nekur nav pazudušas. Vēl vairāk - pēc pagājušās nedēļas nogales vēlēšanām Īrijā šis jautājums atkal nonācis politiskās dienaskārtības priekšplānā. Galvenokārt jau savulaik eiroskeptiskās un tagad izteikti proeiropeiskās partijas „Sinn Fein” uzrādīto rezultātu dēļ.
Lai arī maz ticama, joprojām ir iespējama savulaik ar Īru republikāņu armiju saistītās partijas nonākšana valdībā, un “Sinn Fein” līdere Mērija Lū Makdonalda ir atkal aktualizējusi jautājumu par Īrijas Republikas un Ziemeļīrijas apvienošanu.
Makdonalda, kura neslēpj savas bijušās saiknes ar Īru republikāņu armiju un cīņu pret britu pārvaldi, uzskata, ka “Brexit” ir padarījis par nenovēršamu tā dēvēto robežbalsojumu.
Komentējot to, ko Eiropas Savienība ir zaudējusi “Brexit” laikā, Makdonalda atbildējusi – dīvainu partneri. Ar ko tagad nāksies saskarties Īrijai – ar pilnīgu sabrukumu.
Tirdzniecība ar Vjetnamu
“Globālajai tirdzniecībai tik neskaidros laikos tiks nosūtīts spēcīgs signāls par Eiropas Savienības uzticību atvērtai un godīgai tirdzniecībai, kas balstīta uz noteikumiem un vērtībām. Es varu jums apsolīt, ka mēs ļoti rūpīgi uzraudzīsim līguma ieviešanas gaitu. Es piekrītu, ka ir daudz jautājumu, kurus nepieciešams atrisināt, un mums regulāri būs jāpārliecinās, ka Vjetnama pilda savus solījumus. Ir pamatoti pieminēt arī cilvēktiesības, jo tas turpina radīt bažas mūsu attiecībās ar Vjetnamu,” paziņoja Eiropas Savienības tirdzniecības komisārs Fils Hogans.
“Taču mums ir jāņem vērā, kādu ceļu šī valsts jau ir nogājusi – mēs redzam skaidrus pierādījumus par 25 gadu laikā paveikto sociāli ekonomiskajā jomā. Cilvēktiesībām ir centrālā loma, un ir juridiski saistoši priekšnoteikumi, kas ļauj daļēji vai pilnībā apturēt tirdzniecības līguma darbību, ja cilvēktiesības tiek sistemātiski pārkāptas,” piebilda Fils Hogans.
Pēc vairāk nekā sešu gadu ilgām diskusijām un neskaitāmiem cilvēktiesību aizstāvības organizāciju iebildumiem Eiropas Parlaments šonedēļ tomēr atbalstīja pērn noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu starp Eiropas Savienību un Vjetnamu - lielāko un plašāko līgumu, kādu 27 valstu bloks noslēdzis ar kādu no attīstības valstīm.
Eiropas Savienības tirdzniecības komisārs Fils Hogans uzsvēra, ka cilvēktiesību, demokrātijas un likuma varas jautājums nekur nav pazudis,
taču skeptiķi uzskata, ka nākotnē Eiropas Savienība ekonomisko interešu dēļ varētu tiesību jautājumus vēl vairāk atstumt otrajā plānā ar noteikumu, ka ekonomiskie ieguvumi ir lielāki.
Taču Vjetnamas piemērs apstiprina, ka arī citām Āzijas reģiona valstīm tomēr būs jārēķinās ar to, ka piekļūšanai Eiropas Savienības tirgum eiropiešu prasības tomēr būs jāievēro. Vēl viens jautājums, uz kuru pagaidām atbildes vēl nav - vai šādi tirdzniecības līgumi palielina Eiropas Savienības kā globāla tirdzniecības spēlētāja pozīcijas, kā to apgalvo paši Briseles ierēdņi?
