ES notikumu TOP3 šonedēļ: Covid-19, ekonomika  un Austrumu partnerība

Bet šīs nedēļas Eiropas Savienības (ES) notikumu TOP3, protams, galvenā uzmanība koronavīrusam, kā arī Eiropas Savienības Austrumu partnerības programmai.

 

ES notikumu TOP3 šonedēļ: Covid-19, ekonomika  un Austrumu partnerībaUģis Lībietis

    Brisele reaģē  uz Covid-19 draudiem

    “Eiropas Komisija strādā bez apstājas, lai pārvarētu koronavīrusa radīto krīzi. Mēs finansējam pētījumus un jaunas vakcīnas izstrādi. Mēs atbalstām uzņēmumus un cilvēkus, kuri varētu zaudēt savu darbu,” paziņoja Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena.

     “Eiropas Savienības pilsoņi ir iesprostoti ne tikai ārpus Eiropas Savienības, bet arī tās iekšienē. Un tam ir jāpieliek punkts. Mēs esam piedāvājuši risinājumus, lai cilvēki var atgriezties mājās un lai visā Eiropā tiktu piegādātas nepieciešamās kravas. Mums ir jānodrošina, lai turpinātos pārrobežu preču, īpaši medicīnas preču, plūsma. Vēl ir daudz darāmā, lai uzvarētu šo vīrusu. Un katrs var sniegt savu ieguldījumu. Piemēram, jūs varat sniegt ieguldījumu, paliekot mājās un ierobežojot kontaktus ar citiem cilvēkiem,” sacīja fon der Leiena.

    Kamēr koronavīruss turpina izplest savus spārnus Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena liekas ļoti nosvērta. Vai arī varbūt piekususi un apmulsusi kā daudzi citi politiķi?

    Šajās dienās netrūkst kritiķu, kas visai nesaudzīgi izsakās par Eiropas līderu rīcību, cenšoties uzņemties vadību pār vīrusa apkarošanas un palīdzības sniegšanas darbībām Eiropas līmenī. Rezultāts – reakcija izskatās smagnēja un novēlota, un virsroku, tā vien šķiet, tomēr ir ņēmuši atsevišķu dalībvalstu centieni parūpēties pašiem par saviem pilsoņiem un viņu drošību.

    Lai arī fon der Leiena ir pārliecināta, ka ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu vakcīnu pret jauno vīrusu izdosies izstrādāt līdz rudenim, kas tā jau šķiet pietiekami tālu, pat Eiropas Zāļu aģentūra uzskata, ka optimistiskajā scenārijā būs nepieciešams gads vai pusotrs.

    Šis laiks ir nopietns pārbaudījums arī citām Eiropas Savienības institūcijām, kurām arī nākas strādāt attālināti. Viss gan nenorit tik gludi ne tehniskajā, ne arī dokumentu līmenī, jo smagnējā Eiropas birokrātija īsti nav piemērota šādai situācijai. Taču, iespējams, ka ir pienācis īstais laiks, lai mainītos un no šīs krīzes iznāktu daudz elastīgākiem un rīkoties spējīgākiem.

    ECB gatava palīdzēt

    “Mums ir pilnīga fleksibilitāte. Nav nekādas iepriekš noteiktas mēneša summas, tāpēc mēs varam noteikt un izvērtēt riskus un vajadzības, kā arī izvēlēties un pielietot labākos mūsu rīcībā esošos instrumentus. Otrkārt, pēc risku izvērtēšanas mēs lemsim, kur ir nepieciešams iejaukties – ja mēs redzēsim kādu dislokāciju vai fragmentāciju sabiedriskajā sektorā, mēs,  protams, pielietosim šos instrumentus risku mazināšanai. Ja būs nepieciešams uz laiku novirzīties arī no kapitāla atslēgas, mēs darīsim arī to,” paziņoja Eiropas Centrālas bankas (ECB) prezidente Kristīna Lagarda.  

    Vien nedēļu pēc tam, kad Eiropas Komisija iepazīstināja ar apjomīgiem finansiālās stimulēšanas pasākumiem, Eiropas Centrālā Banka paziņoja par vēl vienu – 750 miljardu eiro lielu – vērtspapīru uzpirkšanas ārkārtas paketi.

    Kā paziņojusi Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda, eiro stabilitātes noturēšanai un ekonomikas stabilizēšanai tiks darīts viss nepieciešamais. Un šis sauklis “whatever it takes” jeb “lai ko arī tas prasītu” jau guvis atzinību arī citu Eiropas līderu, piemēram, Eiropadomes prezidenta Šarla Mišela ausīs.

    Šie Eiropas Centrālās bankas paziņojumi gan nav izraisījuši gaidīto finanšu tirgu nomierināšanos un atgūšanos, jo, kā norāda atsevišķi analītiķi, pašlaik cieņā ir nevis vērtspapīri, bet gan ASV dolāri un skaidra nauda. Bet tikmēr bijušais Grieķijas finanšu ministrs, ekonomists Janis Varufakis norādījis, ka šāda obligāciju uzpirkšana vēl pirms šīs krīzes izrādījās neveiksmīga, tāpēc, ļoti iespējams, arī jaunie soļi būšot vien kārtējā vēsturiskā Eiropas sakāve. Laiks rādīs.

    Austrumu partnerības programma joprojām ir dzīva

    “Pēdējo desmit gadu laikā Austrumu partnerība ir nesusi konkrētus labumus cilvēkiem Armēnijā, Azerbaidžānā, Moldovā, Baltkrievijā, Gruzijā un Ukrainā, kā arī visā Eiropas Savienībā. Tā ir ļoti labi reaģējusi uz dažādiem izaicinājumiem. Lai sagatavotu to nākotnei, mums ir cieši jāpalūkojas uz to, ko mūsu partnerība spēj nodrošināt, ko mēs varam darīt vairāk un labāk un kādām ir jābūt mūsu prioritātēm.

    Es gribu jums apgalvot, ka mēs nākamajos gados strādāsim kopā ar mūs partneriem, lai mūsu kopīgo kontinentu vēl vairāk satuvinātu,” paziņoja Eiropas Komisijas paplašināšanās un kaimiņu politikas komisārs Olivers Varheji.

    Lai arī bieži kritizēta un brīžiem piemirsta, Eiropas Savienības Austrumu partnerības programma joprojām ir dzīva, un šonedēļ Eiropas Komisija iepazīstināja ar piecām jaunajām šīs programmas iniciatīvām laika posmam pēc 2020. gada. Kā paziņojis Eiropas Komisijas paplašināšanās un kaimiņu politikas komisārs Olivers Varheji, jaunie mērķi ir vērsti uz ekonomiku un tirdzniecību, tieslietu reformu pastiprināšanu, vides aizsardzību un digitalizāciju, arī korupcijas apkarošanu un pilsoniskās sabiedrības, kā arī mediju stiprināšanu.

    Kā uzsvēris Varheji, īpaša uzmanība nākotnē tiks pievērsta tieši jaunatnei, kas ir aktīvākā pilsoniskās sabiedrības daļa, kurai ir vislielākā loma, veidojot uzticamu un spēcīgu ekonomiku sadarbības valstīs. Tādēļ arī lielas pūles tiks pieliktas mācību procesa un apmācības stiprināšanai. Pagaidām vēl nav zināms, vai uz Austrumu partnerības dalībvalstīm tiks attiecināts arī Francijas izteiktais piedāvājums piemērot šīm valstīm arī Eiropas zaļā līguma prasības, kas paredz panākt klimata neitralitāti līdz 2050. gadam.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti