ES notikumu TOP3 šonedēļ: «Brexit» sarunas, veto ES budžetam un Ziemeļmaķedonijai

Tas, ka Eiropas Savienība (ES) ar tās 27 dalībvalstīm ir ļoti sarežģīta organizācija, nevienam nav noslēpums. Tāpat kā fakts, ka vienprātību šādā organizācijā panākt ir ļoti sarežģīti un, pat ja tā tiek panākta, ne visas valstis vienmēr būs apmierinātas ar šādiem kompromisiem. Šī nedēļa kārtējo reizi parādīja, cik grūti ir pieņemt atšķirīgus viedokļus gan dalībvalstu vidū, gan tuvākajos kaimiņos.

Tāpēc notikumu TOP 3 stāsta par Ungārijas un Polijas veto daudzgadu budžetam, par Bulgārijas veto Ziemeļmaķedonijas ceļā uz ES un joprojām smagajām "Brexit" sarunām.

Veto ES daudzgadu budžetam

ES notikumu TOP3 šonedēļ: Smagās «Brexit» sarunas, veto ES budžetam un ZiemeļmaķedonijaiUģis Lībietis
Laikā, kad ES kā ēst ir nepieciešams izrādīt vienotību un pēc iespējas ātrāk sniegt solīto finansiālo palīdzību, lai dalībvalstīm būtu vieglāk atkopties no Covid-19 radītajām sekām, Ungārija un Polija ir piemērojušas veto, lai bloķētu ES daudzgadu budžetu. Lai arī abas valstis ir lielākās Eiropas fondu saņēmējas, tās iebilst pret Eiropas ierosinājumu piesaistīt fondu izmaksu likuma varas un tiesiskuma ievērošanai dalībvalstīs. Ne viens vien komentētājs uzsvēris, ka šis ir visspilgtākais mēģinājums iešaut sev kājā.

 

Kā uzskata Polija un Ungārija, kuras tiek asi kritizētas par tiesību ievērošanu, tiek pārkāpti Eiropas līgumi, apietas dalībvalstis un pret dažādām valstīm piemēroti atšķirīgi standarti.

"Likuma vara ir jāsaprot kā valsts tiesības īstenot reformas saskaņā ar dažādiem līgumiem, konstitūciju un tiesībām. Ir jāsaprot tiesību hierarhija un struktūra. Tāpēc mēs sakām skaļu "jā" Eiropas Savienībai, bet mēs sakām skaļu "nē" dažādiem mehānismiem, kas rāj mūs kā bērnus un pret Poliju un citām Eiropas Savienības valstīm attiecas nevienlīdzīgi," paziņoja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis. 

Viņš uzskata, ka tiesiskuma jautājumu Eiropa ir sākusi izmantot kā propagandas līdzekli, kurš jau savulaik pielietots komunistiskās Polijas laikā.

Lai arī Vācija kā Eiropadomes prezidējošā valsts ir solījusi šo strupceļu pēc iespējas ātrāk pārvarēt, eksperti prognozējuši, ka pagaidām šāds risinājums nav manāms.

Bulgārijas pretenzijas pret Ziemeļmaķedoniju

Vien pavisam nesen Ziemeļmaķedonijai izdevās atrisināt ilgus gadus pastāvošos konfliktus ar Grieķiju par tās nosaukumu, tādējādi paverot tās durvis ceļā uz ES. Tagad šīs durvis kārtējo reizi ir aizcirtusi Bulgārija, kas ziemeļmaķedoniešu valodu uzskata par atvasinātu no bulgāru valodas, kā arī iebilst pret Ziemeļmaķedonijas pretenzijām uz vairākām abām valstīm politiski nozīmīgām personām, kas darbojušās pirms Otrā pasaules kara.

Eiropas Komisijas (EK) pārstāve Ana Pisonero uzsvēra, ka EK kopīgi ar Vācijas prezidentūru centīsies arī šim jautājumam rast risinājumu, jo kaimiņu politikas komisārs Olivers Vērhajī paplašināšanos Rietumbalkānu virzienā ir izvirzījis par vienu no prioritātēm. Arī Vācija bija paudusi vēlmi šo jautājumu atrisināt vēl līdz tās prezidentūras beigām. Lai arī Bulgārija jau ir likusi noprast, ka atsevišķos jautājumos tā ir gatava piekāpties, vienkārši mainot juridisko formulējumu,

pēc komentētāju domām, diemžēl visa Rietumbalkānu reģiona attīstība pašlaik tomēr turpina būt dažu valstu emociju ķīlniece.

Smagās "Brexit" sarunas

Kamēr dažas valstis joprojām cenšas ES iekļūt, dažas joprojām nespēj pienācīgi no ES aiziet. Runa ir par Lielbritāniju, kura joprojām turpina sarunas ar 27 valstu bloku par turpmākajām attiecībām.

"Valdība ir pilnībā fokusējusies uz to, lai mēs varētu sadarboties ar uzņēmējiem un pilsoņiem, izpildot doto "Brexit" solījumu un pārliecinoties, ka mēs iegūstam vislabāko, atrodoties ārpus Eiropas Savienības. Gan es, gan premjerministrs katru dienu rūpējamies par to, lai izpildītu partijas programmā dotos solījumus, kuru dēļ mēs pirms gada uzvarējām vēlēšanās. Mana darba diena ir pilnībā veltīta tam, lai runātu ar uzņēmējiem, ar citu reģionu valdībām, lai būtu drošs, ka mēs esam gatavi "Brexit"," sacīja britu valdības pārstāvis Maikls Govs.

Laikā, kad Govs stāsta par britu interešu aizstāvību pašmājās, sarunas Briselē šonedēļ ir izkristalizējušas pieaugošas domstarpības arī Eiropas valstu vidū. Proti, tuvojoties termiņam, līdz kuram vienošanos obligāti vajadzētu sasniegt, pieaug bažas, ka Eiropas galvenais sarunvedējs Mišels Barnjē varētu dot priekšroku sliktam vienošanās tekstam, nevis pieļaut bezvienošanās scenāriju.

No vairākām ES dalībvalstīm arī izskanējusi prasība jau nākamnedēļ publiskot arī bezvienošanās scenārija rīcības plānu.

Rīcības plānu vēlas redzēt arī arvien vairāk Apvienotās Karalistes reģionu, jo, piemēram, Ziemeļīrija jau ir pieprasījusi pārejas perioda pagarinājumu, paziņojot, ka tā vienkārši fiziski nebūs gatava atjaunot robežpārbaudes, jau sākot no 1. janvāra. Tā vien šķiet, ka, pat ja vienošanās ar 27 valstu bloku tiks noslēgta pēdējā brīdī, praktiskā šī dokumenta ieviešana nebūt nebūs viegla.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt