Nesaprastā Polija
Visu nedēļu Polijas varas iestādēm simpatizējošie mediji, kā arī paši poļu politiķi aktīvi skaidroja – vai mēģināja skaidrot – gan saviem vēlētājiem, gan pārējai pasaulei, ko tad nozīmē pagājušās ceturtdienas Konstitucionālās tiesas spriedums, kurā tiek atzīts, ka atsevišķos gadījumos ES likumi nevar būt augstāki par nacionālajiem likumiem.
ES un liberālā opozīcija tika vainoti nespējā izprast Polijas tradicionālās, uz reliģiju balstītās vērtības, kā arī mēģinājumos mākslīgi uzkurināt diskusijas par Polijas iespējamo izstāšanos no ES.
Un, lai arī Polija jau vairākkārt ir atteikusies pildīt ES Tiesas spriedumus, šonedēļ tā daudziem par pārsteigumu prasīja šai tiesai atcelt regulējumu, kas sasaista Eiropas fondu naudas piešķiršanu ar tiesiskuma principu ievērošanu. Kā saka, kad izdevīgi, tad tiesa laba, kad neizdevīgi, tad slikta un to var ignorēt.
Ziemeļīrijas strīda atrisināšana
Iznākums joprojām tiek gaidīts arī ES un Apvienotās Karalistes strīdā par situāciju Ziemeļīrijā. Šajā nedēļā Eiropas Komisija publiskoja plašu piedāvājumu paketi, kā, piemēram, par 80% samazināt preču pārbaudes uz Ziemeļīrijas robežas.
Eiropas Komisija cer, ka, abām pusēm veicot pārmaiņas un izpildot mājasdarbus, līdz šim smagnējais un ne visai efektīvi strādājošais Ziemeļīrijas protokols iegūs pavisam citu jaudu un ieguvēji būs Ziemeļīrijas kopienu iedzīvotāji. Jautājums tikai, vai Londona šādu piedāvājumu pieņems, jo joprojām redzama ir trekna sarkanā līnija – Eiropas Komisija pieprasa, lai jebkādus strīdus arī turpmāk izskatītu ES Tiesa, kamēr Londona pēc “Brexit” nevēlas pakļauties tās jurisdikcijai.
Pagaidām gan ir grūti atbildēt, kurš no svaru kausiem izrādīsies smagāks – Ziemeļīrijas iedzīvotāju intereses vai Londonas politiskās preferences.
Kā cīnīties ar enerģijas cenu kāpumu?
Iestājoties rudenim, ne vienā vien Eiropas valstī iedzīvotāju acis ir pavērušās daudz plašāk, ieraugot rēķinus par elektroenerģiju vai gāzi. Energoresursu cenas ir sasniegušas rekordaugstu līmeni, tāpēc Eiropas Komisija šajā nedēļā publiskoja savus piedāvājumus un dažādus rīkus, kā šādas energokrīzes radītās sekas mīkstināt. Piemēram, iesakot dalībvalstīm finansiāli atbalstīt neaizsargātākos iedzīvotājus, mazos uzņēmumus, kā arī rosinot nākotnē pārskatīt energoresursu iepirkumus.
Vienlaikus Eiropas Komisija noraidījusi apgalvojumus, ka pašreizējā krīzē ir vainojams Eiropas Zaļais kurss – jā, zaļā enerģija ir dārgāka, taču krīze ir tāpēc, ka zaļo enerģiju pašlaik vēl nav iespējams nodrošināt visiem.
Taču, Zaļā kursa tempus nevajadzētu bremzēt, bet gan paātrināt.
Paralēli dažas ES valstis jau aktīvi iestājas par kodolenerģijas kā zaļā energoresursa lobēšanu, bet Krievijas prezidents Vladimirs Putins sola palīdzēt stiprināt Eiropas energodrošību ar caur pašas Eiropas kritizētajiem gāzesvadiem piegādātu pašlaik ārkārtīgi dārgo gāzi.
