Sadaļas Sadaļas

ES notikumu Top3: Līgums ar Lielbritāniju, «Covid sertifikāts» un migrācijas stratēģija

Pēc tam, kad pagājušajā piektdienā Eiropas Komisija izlēma vērsties tiesā pret vakcīnu ražotāju “AstraZeneca” par vakcīnu piegādes saistību neizpildīšanu, tā vien liekas, ka vakcinēšanas jautājums Eiropas dzīvē nedaudz aizgāja otrajā plānā. Galu galā bloka līderi varēja lepoties, ka ar konkurējošo kompāniju “Pfizer” un tās piegādēm vismaz viss ir kārtībā un dalībvalstīm nav pamata satraukumam. Bet šis nedēļas notikumu TOP3 ir par Eiropas Savienības  (ES) un Apvienotās Karalistes tirdzniecības līgumu, zaļo digitālo sertifikātu un arī jauno migrācijas stratēģiju.

ES notikumu Top3: Līgums ar Lielbritāniju, «Covid sertifikāts» un migrācijas stratēģijaUģis Lībietis

Tirdzniecības līgums ar Lielbritāniju

“Es gribētu teikt, ka joprojām valda neuzticība pret britu valdību. Tāpēc šajā līgumā var atrast dažādas drošības tīklu garantijas, kas ļauj mums noteikt soda naudas, ja, piemēram, tiek pārkāptas darba tiesības vai standarti. Tāpat mums būs iespējas noteikt atbildes pasākumus, ja izveidojas dempinga situācija vai arī novirzīšanās no Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes likumdošanas normām,” paziņoja eiroparlamentārietis Bernds Lange.

Vienošanās par Eiropas Savienības un Lielbritānijas turpmākajām tirdzniecības attiecībām šonedēļ sākotnēji tika ratificēta Eiropas Parlamentā, bet vēlāk savu atzinumu par to deva arī Eiropas Savienības Padome.

Tādējādi ir noslēgta šī dokumenta ratifikāciju Eiropas Savienībā, un par to tiks informētas arī britu iestādes. Kā norādīja eiroparlamentārietis Bernds Lange, nevar gan teikt, ka uzticība britu valdībai ir pilnībā atjaunojusies, jo jāatgādina, ka iepriekš tieši diskusijas par tirdzniecības attiecībām vairākkārt lika apšaubīt oficiālās Londonas vēlmi šādu vienošanos noslēgt.

Taču juridiskā ziņā pilnīgi noteikti jaunā vienošanās sniedz signālu gan pilsoņiem, gan uzņēmējiem abos Lamanša krastos, ka Eiropas Savienība un Lielbritānija tomēr ir gan labs kaimiņš, gan gadu desmitiem sens un uzticams sabiedrotais.

Covid-19 sertifikāts

“Ir svarīgi, lai dalībvalstis nacionālajā līmenī ievieš dažādus tehniskos risinājumus, un tam ir jākļūst par prioritāru jautājumu. Mūsu mērķis joprojām ir panākt, lai digitālais zaļais sertifikāts sāktu darboties līdz jūnijam. Tas ir gan reāli, gan sasniedzami, ja mēs katrs izdarīsim savu darbu. Mēs to esam parādā eiropiešiem! Pēc vairākiem sarežģītiem mēnešiem un, vakcinācijas kampaņām uzņemot apgriezienus, digitālais sertifikāts ļaus viņiem izbaudīt vasaru un darīt to droši,” uzsvēra Eiropas Komisijas runasvīrs Kristians Vigands.

Eiropas Parlaments ceturtdien panāca vienošanos par to, kā būtu jādarbojas tā dēvētajam zaļajam ceļošanas sertifikātam. Taču, kā norādījis Eiropas Komisijas runasvīrs Kristians Vigands, Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai un dalībvalstīm vēl ir ļoti daudz darāmā, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas.

Piemēram, Eiropas Parlaments vēlas dokumentu skaidri saukt par Eiropas Savienības Covid-19 sertifikātu, nevis digitālo zaļo sertifikātu.

Mērķis ir nodrošināties, lai jaunais dokuments nekļūst par vakcīnu pasi. Tāpat tiek uzsvērts, ka jaunais dokuments nedrīkstētu kalpot par ceļošanas dokumentu un nedrīkstētu ierobežot ceļošanas brīvību, turklāt tas būtu spēkā tikai 12 mēnešus.

Eiropas Parlaments arī aicina noteikt, ka šis dokuments ir bezmaksas, lai tādējādi izvairītos no diskriminācijas, taču Eiropas Komisija iepriekš ir izteikusies, ka šis jautājums būtu jāatstāj dalībvalstu ziņā.

Šeit jāsaka, ka dalībvalstu vidū arī joprojām nav vienprātības par šī sertifikāta lomu. Ja sākotnēji bija iecerēts, ka šāds dokuments varētu palīdzēt izvairīties, piemēram, no obligātas karantīnas, tad vairākas dalībvalstis uzsver – sabiedrības veselības jautājumi ir dalībvalstu atbildības sfēra un tām ir jābūt tiesībām lemt katrai par saviem ierobežojumiem.

Migrācijas stratēģijas

“Cenšoties palīdzēt migrantiem, mēs palīdzam arī ar viņu izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīm. Tas ir labs veids, kā pārvaldīt visu šo migrācijas jautājumu, palīdzot gan migrantiem, gan trešajām valstīm, gan Eiropas Savienībai. Tāpēc mūsu jaunajā brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas stratēģijā galvenais elements ir sadarbība ar partnervalstīm. Mēs varam darīt daudz vairāk, lai veicinātu brīvprātīgu atgriešanos no vienas valsts uz izcelsmes valsti, kā arī brīvprātīgu atgriešanos no Eiropas Savienības,” pauda ES iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone.

Šajās dienās Eiropas Komisija pieņēma pirmo Eiropas Savienības stratēģiju par brīvprātīgu atgriešanos un reintegrāciju, un šim dokumentam būtu jākļūst par neatņemamu jaunā Migrācijas un patvēruma pakta sastāvdaļu.

Jūhansone norādījusi, ka pašlaik tikai aptuveni trešā daļa no tiem cilvēkiem, kuriem nav tiesību uzturēties Eiropas Savienībā, atgriežas savā izcelsmes valstī.

Savukārt no tiem, kuri atgriežas, tikai trešā daļa to dara brīvprātīgi. Eiropas Komisija uzsver, ka patiesībā ar bēgļu un migrant atpakaļnosūtīšanu tai neklājas īsti labi, tāpēc pastiprinātu uzmanību paredzēts pievērst tam, lai palielinātu sadarbību atpakaļuzņemšanas jomā, uzlabotu pārvaldības sistēmu, piešķirtu robežapsardzes aģentūrai “Frontex” jaunas operatīvas pilnvaras atgriešanas jomā, kā arī ieceltu ES atgriešanas koordinatoru. Komisijas priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par mūsu eiropeisko dzīvesziņu Margaritis Shins  norādīja, ka atgriešanās ir efektīvāka, ja tā ir brīvprātīga un to papildina patiesas reintegrācijas iespējas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt