Sadaļas Sadaļas

ES notikumu TOP3: lidmašīnas sagrābšana Baltkrievijā, dezinformācijas kodekss un «zaļā alianse» ar Japānu

Incidents pagājušās nedēļas nogales Baltkrievijā, aizturot aviokompānijas “Ryanair” lidmašīnu, ir kļuvis par pamatu nepieredzēti asām diskusijām par nepieciešamību vērsties pret Minskā valdošo režīmu. Vienlaicīgi norisinās arī aktīvas diskusijas par potenciālajām ekonomiskajām sankcijām un to iespējamām sekām uz bloka dalībvalstīm. Taču, kā norādījis arī Latvijas satiksmes ministrs, – šajā situācijā nevar īsti salīdzināt potenciālos ekonomiskos zaudējumus un cilvēku drošību. Šīs nedēļas Eiropas Savienības (ES) notikumu TOP3 ne tikai par Baltkrievijas incidentu, bet arī par Prakses kodeksu dezinformācijas jomā un ES un Japānas “zaļo aliansi”.

ES notikumu TOP3: lidmašīnas sagrābšana Baltkrievijā, dezinformācijas kodekss un «zaļā alianse» ar JapānuUģis Lībietis

Lidmašīnas sagrābšana Baltkrievijā

“Šis ir uzbrukums demokrātijai, šis ir uzbrukums izteiksmes brīvībai, un šis ir uzbrukums Eiropas suverenitātei. Šai nekaunīgajai uzvedībai ir nepieciešama stingra atbilde. Tāpēc Eiropadome ir izlēmusi, ka papildu sankcijas tiks ieviestas ne tikai pret personām, kuras ir saistītas ar lidmašīnas nolaupīšanu, bet šoreiz arī pret uzņēmumiem un ekonomiskajām organizācijām, kuras ir iesaistītas režīma finansēšanā,” pēc lidmašīnas sagrābšanas Baltkrievijā norādīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena. 

EK prezidentes viedoklim par to, ka pret Baltkrieviju ir nepieciešams pastiprināt sankcijas, piekrīt vairums Eiropas valstu līderu un arī politisko komentētāju. Lai arī mērķis, protams, ir Aleksandra Lukašenko režīms un vismaz šķietama vēlme kaut ko mainīt politiskajā situācijā Baltkrievijā, patiesībā uz spēles ir likta uzticība ES un vienam no tās galvenajiem stūrakmeņiem – Šengenas zonai

Iemesls tam – incidents Minskā iekļāva visu ES būtību: Īrijas kompānijas lidmašīnu, kas reģistrēta Polijā, bija ceļā no vienas ES valsts uz otru, pārvadājot dažādu dalībvalstu pilsoņus.

Pārvietošanās brīvība ir viens no Eiropas Savienības pamatiem un, ja tā tiek apdraudēta, visai ES ir jādodas to aizstāvēt. Un šeit jau ir vienalga, vai vienas vai otras dalībvalsts līderiem ir kādas personiskas simpātijas pret starptautiski mazatzīto Baltkrievijas līderi.

Prakses kodekss dezinformācijas jomā

“Šī ir daļa no digitālās pakotnes, kuru mēs pakāpeniski apstiprinām. Tā ir pakotne, kas mēģina regulēt digitālo pasauli, lai tā būtu daudz caurskatāmāka, daudz drošāka un daudz atbildīgāka. Tas atspoguļo Eiropas pieeju digitālajai pasaulei, un mums nav neviena, kam sekot. Šis ir pirmais noteikumu apkopojums, kas ir izveidots Eiropā, un mēs ceram, ka vēlāk tas varētu kalpot arī par globālu standartu,” atzīmēja par ES vērtībām un caurskatāmību atbildīgās komisijas viceprezidente Vera Jourova.

Nevienam nav noslēpums, ka Covid-19 pandēmijas laiks ir kļuvis par ļoti ražīgu augsni dažāda veida dezinformācijai. Līdzīgi kā priekšvēlēšanu laiks Amerikas Savienotajās Valstīs. Taču, pēc Jourovas teiktā, arī ES ir nepieciešamas jaunas vadlīnijas, kā efektīvāk cīnīties pret dezinformāciju. 

EK ierosinājusi radīt Prakses kodeksu dezinformācijas jomā, tā parakstītājiem būtu jāsamazina dezinformācijas finanšu stimuli, jādod lietotājiem iespēja aktīvi iesaistīties dezinformācijas izplatīšanas novēršanā, labāk jāsadarbojas ar faktu pārbaudītājiem visās ES dalībvalstīs un valodās un jānodrošina sistēma, kā pētnieki var piekļūt datiem. 

No savas puses komisārs Tjerī Bretons norādījis, ka

dezinformācija nākotnē nedrīkst turpināt būt par peļņas avotu.

Savukārt starptautiskā pilsoniskā platforma “Avaaz” ir izteikusies, ka šāds stiprināts rīcības kodekss nākotnē varētu kļūt par Parīzes stila vienošanos cīņai pret dezinformāciju.

ES un Japānas “zaļā alianse”

“Japāna ir līdzīgi domājošs Eiropas Savienības partneris un ļoti svarīgs sabiedrotais. Mūs vieno multilaterālisma, demokrātijas un tiesiskuma vērtības. Mūsu pirmā kopīgā prioritāte ir uzvarēt Covid-19 un nodrošināt ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomisko atkopšanos. Mēs esam apsprieduši arī klimata pārmaiņu radītos milzīgos izaicinājumus un bioloģiskās daudzveidības zudumu. Mēs esam sasnieguši jaunu un ļoti nozīmīgu robežšķirtni – Eiropas Savienības un Japānas “zaļo aliansi”. Tā ir mūsu apņemšanās būt līderiem ceļā uz klimata neitralitāti 2050. gadā. Šī ambiciozā alianse paātrinās mūsu sadarbību daudzās jomās,” skaidroja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

Laikā, kad Āzijas režīma nozīme globālajā politikā tikai pieaug, ES aktīvi cenšas stiprināt savus sakarus ar tuvākajiem sabiedrotajiem reģionā – Japāna ir viena no tiem. Mišels šonedēļ bija sarīkojis virtuālas sarunas ar Japānas premjerministru Jošihidi Sugu, kuru laikā puses apstiprinājušas gan uzticību cīņai pret Covid-19, gan apņemšanos tiekties pretī klimata neitralitātei, kā arī gatavību veicināt sadarbību gan zinātnes un pētniecības, gan ekonomiskās sadarbības jomā. Abu pušu sarunas īpaši nozīmīgas bija arī pirms drīzumā gaidāmā G7 valstu līderu samita un pirms Japānas vadītās sanāksmes, kurās dalībvalstīm būs iespējas paziņot par savu ieguldījumu “Covax” vakcīnu izplatīšanas sistēmā. 

ES šim mērķim jau ir solījusi novirzīt 100 miljonus vakcīnu. 

Arī Japāna ir viens no lielākajiem vakcīnu pircējiem no ES, taču tās vakcinācijas programma, salīdzinājumā ar citiem attīstītākajiem reģioniem, ir nedaudz iepalikusi.
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt