“Brexit” nākotne – nemainīgi neskaidra
„Jā, tas pārkāpj starptautiskos likumus ļoti specifiskā un ierobežotā veidā. Mēs esam nolēmuši nepiemērot Eiropas Savienības tiešās ietekmes jēdzienu noteiktos, šauri atrunātos gadījumos. Un tam ir skaidri precedenti gan Lielbritānijā, gan citās valstīs,” tā paziņoja par Ziemeļīrijas jautājumiem atbildīgais britu ministrs Brendons Lūiss.
Vēl pirms nedēļas sākumā paredzētās astotās sarunu kārtas starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju par abu pušu turpmākajām tirdzniecības attiecībām bija izskanējuši viedokļi, ka šī nedēļa varētu būt izšķiroša, jo ir visas pazīmes tam, ka sarunas tuvojas kraham.
Trešdien publiskotais britu valdības piedāvājums par iekšējo tirgu, kā arī par Ziemeļīrijas jautājumiem atbildīgā ministra Brendona Lūisa atzinums parlamentā, ka šis jaunais likums būtu pretrunā ar Izstāšanās līgumu un pārkāptu starptautiskos likumus, bija šoks gan pašiem britu politiķiem, gan Briselei.
Eiropas amatpersonas ir norādījušas, ka jau tā ir grūti strādāt ar populistisku valdību, taču šāda bezatbildīga pieeja vienkārši likvidē jebkādas iespējas panākt kompromisus.
Tāpēc arvien reālāka kļūst iespēja, ka pēc 31. decembra vienošanās par turpmākajām tirdzniecības attiecībām tā arī nebūs. Nav noslēpums, ka britu valdība pārdroši ir solījusi būt gatava šādam scenārijam, lai kas arī notiktu.
Vēl nedēļas sākumā izskanēja ziņas, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena kopīgi ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli varētu nostumt malā “Brexit” sarunvedējus, lai panāktu politisku krīzes atrisinājumu, bet tagad ir jautājums, vai britu nihilistiskā attieksme to veicinās vai tieši pretēji – aizkavēs.
Dombrovska jaunais amats
“Pēc intervijām esmu nolēmusi piedāvāt Padomei un Eiropas Parlamentam apstiprināt [Mairedas] Makginesas kundzes kandidatūru komisāres postenim. Viņa atbildēs par finanšu pakalpojumiem, finanšu stabilitāti un kapitāla tirgus savienību. Izpildvietnieks Valdis Dombrovskis uzņemsies atbildību par tirdzniecības portfeli. Un viņš turpinās pārstāvēt Eiropas Komisiju Eirogrupas sanāksmēs kopā ar komisāru Džentiloni,” paziņoja Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena.
Jaunā politiskā sezona nākusi arī ar jaunām pārmaiņām Eiropas Komisijā.
Ja kādam vēl ir bijušas šaubas par to, ka Latvijas izvirzītais Valdis Dombrovskis ir ietekmīga persona Briseles gaiteņos, tad šīs nedēļas rokādes apliecina, ka šādām šaubām īsti pamata nav.
Dombrovskis turpmāk uzņemsies ietekmīgā Eiropas Savienības tirdzniecības komisāra pienākumus, kuri kļuvuši pieejami pēc īru komisāra Fila Hogana atkāpšanās koronavīrusa ierobežojumu pārkāpuma dēļ.
Dombrovskis saglabās arī fon der Leienas izpildvietnieka pienākumus un tādējādi tiktu nodrošināta pašreizējās komisijas īstenotās politikas turpināšana. Taču jāatzīst, ka tirdzniecības komisāra amats nav nekāda medusmaize, jo Eiropas Savienībai priekšā ir vairākas ļoti sarežģītas sarunas par tirdzniecības attiecību veidošanu. Lielbritāniju šoreiz neminēšu.
Pats Dombrovskis ir atzinis, ka šis ir ļoti trauksmains laiks, jo ir nepieciešams runāt par turpmākajām attiecībām ar ASV un Ķīnu, kā arī Pasaules Tirdzniecības organizācijas reformēšanu. Visos šajos jautājumos nozīmīgu lomu varētu spēlēt arī neviens cits kā ASV prezidents Donalds Tramps, kuram ar iepriekšējiem Eiropas Savienības tirdzniecības komisāriem attiecības nav bijušas tās labākās.
Par abu jauno komisāru apstiprināšanu vēl ir jālemj Eiropas Parlamentam, kur jau izskanējušas bažas, vai viens cilvēks, pat Valdis Dombrovskis, spēs apvienot tik smagus amata portfeļus.
Joprojām migrācijas politika
“Eiropas Savienība un tās dalībvalstis saskaras ar dubultu izaicinājumu. No vienas puses, tā ir pēc iespējas labāka migrācijas plūsmu uz Eiropu koordinēšana. No otras puses, ir nepieciešams risināt Eiropas teritorijā jau dzīvojošo migrantu statusu saskaņā ar mūsu principiem un likumdošanu,” paziņoja Eiropas Komisijas runasvīrs Eriks Mamērs.
“Savās politikas vadlīnijās Eiropas Komisijas prezidente ir uzsvērusi, ka migrācijas jautājumos mums ir jāspēj virzīties uz priekšu. Un jau vistuvākajā nākotnē mēs nāksim klajā ar jauniem piedāvājumiem šajā jomā,” paziņoja Mamērs.
Nedēļas vidū vienā no Grieķijas salām izcēlās ugunsgrēks bēgļu apmetnē, kārtējo reizi aktualizējot jautājumu par to, cik efektīva līdz šim ir bijusi Eiropas Savienības migrācijas politika.
No vienas puses, kopš migrācijas krīzes kulminācijas ir pagājuši jau vairāki gadi, bēgļu plūsma ir mazinājusies, dalībvalstis ir saņēmušas ievērojamu summu šo jautājumu risināšanai.
Taču Morijas bēgļu nometnes gadījums ir pierādījis, ka līdzšinējā Eiropas politika nav bijusi visai efektīva – nometnes joprojām ir pārapdzīvotas, bet solītā risinājuma šai problēmai nav. Tāpat nav izstrādāta, pareizāk sakot, pienācīgi nedarbojas bēgļu pārvietošana uz citām valstīm.
Kā norādīja Mamērs, Eiropas Komisija jaunos migrācijas politikas piedāvājumus ir plānojusi publicēt septembra beigās. Skeptiķi gan atgādina, ka sākotnēji tos bija plānots darīt tūlīt pēc Lieldienām, tāpēc liela pamata optimismam neesot arī šoreiz.
