ES notikumu TOP3: Ģeopolitiskās krustugunīs ar ASV, Ķīnu un Covid-19 vakcīnām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Varētu teikt, ka šonedēļ Eiropas Savienība (ES) bija nonākusi tādās patiesās ģeopolitiskās krustugunīs. Eiropu apmeklēt bija ieradies ASV Valsts sekretārs Entonijs Blinkens, lai censtos uzlabot transatlantiskās attiecības. Eiropa un Ķīna apmainījās ar abpusējām sankcijām, iezīmējot saspīlējumu arī Klusā okeāna virzienā. Un pāri visam vēl arī Eiropas lēmums pastiprināt vakcīnu eksporta kontroli, kas arī jau sāk izskatīties pēc ģeopolitiska, ne vairs īsti veselības jautājuma. 

Vakcīnu eksporta dilemma

“Eiropas Savienība joprojām ir pasaulē lielākā vakcīnu eksportētāja. Mēs esam arī lielākie vakcīnu nodrošinātāji zemāko un vidējo ienākumu valstīm “Covax” instrumenta ietvaros. Kopš janvāra 33 valstīm ir piegādāti 43 miljoni vakcīnu, un tās ir tikai valstis, uz kurām attiecas eksporta autorizācijas sistēma. Vēl liels skaits vakcīnu ir nosūtīts arī uz citām valstīm arī pirms šīs sistēmas ieviešanas. Neviens cits tik daudz nav paveicis,” tā Eiropas Komisijas prezidentes izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (“Jaunā Vienotība”) šonedēļ uzsvēra Eiropas Savienības uzticību tās dotajiem solījumiem piegādāt vakcīnas citām valstīm.

ES notikumu TOP3: Ģeopolitiskās krustugunīs ar ASV, Ķīnu un Covid-19 vakcīnām
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Tomēr ne visi vakcīnu ražotāji izpilda savas saistības, īpaši jau “AstraZeneca”. Un tas ir licis Eiropai domāt par nepieciešamību stingrāk uzraudzīt vai pat uz laiku ierobežot vakcīnu eksportu. Īpaši jau uz tādām valstīm kā ASV vai Apvienotā Karaliste, kas sapotējušas proporcionāli lielāku iedzīvotāju skaitu un pie sevis saražotās vakcīnas nesūta uz Eiropu.

Vienlaicīgi pašas Eiropas Savienības dalībvalstīm nākas joprojām cīnīties par vakcīnām saviem iedzīvotājiem, un šajās dienās šajā cīņā iesaistījās arī dalībvalstu līderi. Jebkurā gadījumā šajā situācijā pastāv bažas, ka Eiropas Savienība ar ieviestajiem ierobežojumiem var izdarīt lāča pakalpojumu savai reputācijai un ievilkt sevi absolūti nevajadzīgā vakcīnu izejmateriālu tirdzniecības karā.

Attiecības ar ASV

Iepriekšējie četri Donalda Trampa valdīšanas gadi Amerikas Savienotajās Valstīs iesaistīšanos dažādos tirdzniecības karos padarīja par visai ierastu lietu. Un šajā nedēļā Eiropā bija ieradies ASV jaunais valsts sekretārs Entonijs Blinkens, lai ar NATO un Eiropas Savienības sabiedrotajiem runātu par attiecību normalizāciju un kopīgu stāšanos pretī dažādiem globālajiem izaicinājumiem. Un izaicinājumu, tā vien liekas, ir gana daudz, sākot ar Ķīnu, Krieviju un beidzot ar Irānu.

“Mēs uzskatām Eiropas Savienību par partneri, pie kura pirmā vērsties ļoti plašā jautājumu lokā. Un Ķīna ir viens no šiem jautājumiem. Mēs ļoti gaidām ciešās konsultācijas starp ASV un Eiropas Savienību, jo tā ir iespēja dalīties savās bažās, tostarp par tirdzniecību, investīcijām un cilvēktiesībām. Gan attiecībā uz NATO, gan attiecībā ar Eiropas Savienību ir ļoti nozīmīgi, lai mēs strādātu kopā. Kad mēs runājam vienā balsī, kad mēs rīkojamies kopīgi, mēs esam daudz spēcīgāki un daudz efektīvāki nekā tad, ja mēs katrs to darītu vienatnē,” pauda Blinkens.

Protams, ir labi apzināties, ka transatlantiskās saiknes nekur nav pazudušas, taču daudzos nozīmīgos jautājumos domstarpības joprojām ir pietiekami spēcīgas un īstenotā politika tomēr ir visai atšķirīga. Arī Baltā nama saimnieku maiņa, visticamāk, uzreiz šādas izmaiņas nenesīs, tāpēc abām pusēm atkal būs nepieciešams neliels pieslīpēšanās laiks.

Saspīlējums ar Ķīnu

Nedēļas sākumā Eiropas Savienība pēc daudzu gadu pārtraukuma pirmo reizi ieviesa salīdzinoši maigas sankcijas pret vairākām, precīzāk, četrām ķīniešu amatpersonām par Pekinas īstenotajiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret uiguru minoritāti. Pekinas atbildes reakcija pārsteidza daudzus, jo atbildes sankcijas skāra gan diplomātus, gan nacionālo parlamentu deputātus, gan arī akadēmiskās vides pārstāvjus.

Eiropas Parlamenta prezidents Davids Sasoli šādu rīcību vērtēja kā absolūti neadekvātu: “Ķīnas ieviestās sankcijas pret Eiropas Parlamenta deputātiem un Eiropas Savienības institūcijām nav pieņemamas, un tam noteikti būs sekas. Cilvēktiesību aizstāvība ir ne tikai ierakstīta mūsu līgumos. Tas ir pamatprincips, kuru mēs esam gatavi aktīvi aizstāvēt. Mums ir jāatjauno taisnība un pāri visam – jānodrošina cilvēku pamattiesību ievērošana.”

Jebkurā gadījumā šī attiecību eskalācija bija pietiekami labs pamats tam, lai Eiropas Savienības un ASV līderiem būtu iemesls Ķīnas jautājumu apspriest daudz aktīvāk. Pekinas reakcija gan ir novedusi pie tā, ka aizvien vairāk eiroparlamentāriešu izsaka šaubas par to, vai būtu lietderīgi ratificēt Eiropas Savienības un Ķīnas investīciju līgumu. Un, iespējams, šis līgums var būt lemts neveiksmei vēl pirms stāšanās spēkā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti