ES notikumu TOP3: Fon der Leienas runa, klimata ambīcijas un Baltkrievija

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Šīs nedēļas notikumu TOP3 ietilpst Eiropas Komisijas (EK) prezidentes Urzulas fon der Leienas uzruna, kā arī jaunās Eiropas klimata ambīcijas un plāni attiecībā pret Baltkrieviju.

ES notikumu TOP3: Fon der Leienas runa, klimata ambīcijas un Baltkrievija
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Eiropas izaicinājumi

EK prezidentes Urzulas fon der Leienas pirmā uzruna par situāciju Eiropas Savienībā (ES) atspoguļoja daudzos izaicinājumus, ar ko pašreizējai komisijai un visam 27 valstu blokam nākas saskartiem 2020. gadā. Tas ir koronavīruss, tā radītie ekonomiskie izaicinājumi, ekonomikas atveseļošanas plāni, migrācijas izaicinājumi, likuma varas ievērošana atsevišķās valstīs.

"Komisija rekordīsā laikā ierosināja izveidot Nākamās paaudzes Eiropas Savienības fondu un pārdalīja tam budžetu, apvienojot investīcijas ar ļoti nepieciešamajām reformām. Eiropadome to atbalstīja rekordīsā laikā. Arī Eiropas Parlaments (EP) strādā pie tā, lai balsojums par šo fondu notiktu pēc iespējas ātrāk.

Pirmo reizi, turklāt ārkārtējos apstākļos, Eiropa ir pielietojusi pati savus kopīgos instrumentus, kas papildina nacionālos fiskālās stabilizācijas pasākumus.

Šis ir ievērojams Eiropas vienotības apliecinājums. Šis ir sasniegums, par kuru mums visiem kopīgi būtu jālepojas, jo mēs to paveicām," sacīja EK prezidente.

Citātā pieminētaajam jaunās paaudzes Eiropas Savienības atkopšanās fondam ir jākļūst par pamatu tam, lai Eiropa no pašreizējās krīzes izkļūtu daudz spēcīgāka un dzīvotspējīgāka.

Izanalizējot uzrunu, izdevums "Politico" norādīja, ka gandrīz 80 minūšu garajā runā arvien vairāk iezogas arī tāds vārds kā "trauslums", un tieši šāds esot pašreizējais Eiropas Savienības stāvoklis. Trausla vienotība. Taču "Politico" norādīja arī uz vēl kādu interesantu lietu, proti, līdzīgi kā viņas priekšgājējs Žans Klods Junkers arī Urzula fon der Leiena savā uzrunā izmantojusi trīs valodas – angļu, savu dzimto vācu un franču. Taču daudziem par pārsteigumu arī pēc britu izstāšanās no Eiropas Savienības un Francijas aktīvajiem centieniem lobēt franču valodu kā galveno Eiropas Savienības valodu, fon der Leienas uzrunā angļu mēle aizņēmusi gandrīz 80 procentus no visa laika. Tā kā, visticamāk, angļu valoda Eiropas struktūrās ir uz palikšanu.

Eiropas klimata ambīcijas

Par vienu no Urzulas fon dr Leienas uzrunas centrālajiem tematiem kļuva Eiropas Komisijas solījums līdz 2030. gadam samazināt kaitīgo izmešu emisijas par 55% salīdzinājumā ar 1990. gadu. Ar šiem plāniem plašāk iepazīstināja arī par Eiropas "Zaļo kursu" atbildīgais Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Franss Timmermanss. Viņš atzinis, ka turpmākajos gados būs visai izaicinoši, no vienas puses, rūpēties par ekonomikas atlabšanu pēcpandēmijas laikā, no otras puses – cenšoties ievērot ambiciozos klimata mērķus.

Taču, kā uzskata Timmermanss, ja savulaik izvirzītā apņemšanās līdz 2050. gadam panākt klimata neitralitāti ir nopietna, rīkoties ir jāsāk jau tagad.

"Mēs to nedarām, lai glābtu planētu, jo planēta ir pilnīgi spējīga tikt galā pati. Tā ir vienmēr spējusi tikt ar visu galā, arī tad, kad uz planētas nebija cilvēku. Tā spēs par sevi parūpēties, ja mēs neparūpēsimies paši par sevi. Šis ir jautājums par nākotnes nodrošināšanu cilvēcei, radot dabisku līdzsvaru starp apkārtējo vidi un mums pašiem, lai mums būtu ilgtspējīga nākotne," sacīja Timmermanss.

Līdz ar šo plānu izziņošanu parādījies arī daudzu lielo uzņēmēju viedoklis, ka mērķis ir sasniedzams. Taču vienlaicīgi netrūkst arī, piemēram, vides aizstāvju, kuri uzskata, ka pat ar 55% emisiju samazinājumu būs par maz, lai sasniegtu Parīzes klimata vienošanās mērķi ierobežot globālās temperatūras celšanos zem diviem grādiem pec Celsija skalas.

Ko darīt ar Baltkrieviju?

Kamēr Eiropas Savienība joprojām spriež par iespējamo sankciju piemērošanu baltkrievu amatpersonām, kuras ir atbildīgas par vēlēšanu viltošanu un vardarbību pret civiliedzīvotājiem, Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels šonedēļ Eiropas Parlamenta debatēs paziņoja, ka Eiropa neatzīst Aleksandru Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu.

"No mūsu skatupunkta atkārtotas vēlēšanas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) uzraudzībā būtu labākais risinājums. Taču līdz šim mums ir bijis neiespējami sasniegt Baltkrievijas varas iestādes jebkurā līmenī.

Taisnprātīgā [Aleksandra] Lukašenko apņēmība palikt pie varas ar pieaugošo Maskavas atbalstu padara to visu daudz sarežģītāku.

Mēs esam apņēmības pilni stiprināt savu sadarbību ar Baltkrievijas iedzīvotājiem un pilsonisko sabiedrību. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ir paziņojusi par 53 miljonu eiro piešķiršanu Baltkrievijai, un finansējums būs nekavējoties pieejams vardarbības upuriem. Mēs esam mēģinājuši atbalstīt arī neatkarīgos medijus," sacīja Borels.

Ne viens vien komentētājs norāda, ka šāds paziņojums izskan daudz par vēlu un apgalvojumi par nespēju sazināties ar Baltkrievijas režīma amatpersonām skan ļoti neveikli.

Tikmēr Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis paziņojis, ka Eiropas Savienībai būtu jāizveido vismaz miljardu eiro liels palīdzības fonds Baltkrievijai – tāds kā Māršala plāns Baltkrievijai. Nenoliedzami, šāds fonds noteikti kalpotu ne tikai kā reāls atbalsts, bet arī kā spēcīgs signāls, piemēram, Krievijai, kura šonedēļ Baltkrievijai piešķīra pusotra miljarda dolāru lielu aizdevumu. Polija kopīgi ar Lietuvu, Čehiju, Ungāriju un Slovākiju šāda fonda izveides plānu gatavojas prezentēt Eiropadomes tikšanās laikā pēc nedēļas. Polijas un Ungārijas strīdi ar Eiropas Savienību par likuma varas ievērošanu abās valstīs gan var likt Briseles politiķiem uzdot jautājumus, cik tiesīgas šīs valstis ir sludināt demokrātiskās vērtības citur.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti